Nost ar Ilzi, lai dzīvo Inerce!

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments apkopojis aizvadītā gada unikālos reģistrētos jaundzimušo vārdus. Šīs ziņas allaž ir pārsteigumu pilnas, atcerēsimies, kaut vai slaveno Gonoreju, Stīvu Gulbi vai Žikivatoru. Jāatzīst, arī aizvadītā gada vecāki nav atpalikuši no šīm radošuma virsotnēm un savām atvasēm izraudzījušies minētajiem konkurētspējīgus personvārdus. Jaundzimušajām meitenēm 2021. gadā doti tādi unikāli vārdi kā Saule, Mūza, Inerce, Leja un Austēja, savukārt jaundzimušajiem zēniem reģistrēti šādi unikāli vārdi: Ancis, Kursis, Grāfs Fricis, Merfijs un Devons.

Pēc apkopotajiem datiem spriežot, pēdējos gados dažiem vecākiem vispār ir bijis ļoti augsts fantāzijas lidojums, jo kalendārā nerakstīto (un labi, ka tā) vārdu pulkam pievienojušies tādi neparasti vārdi kā Vuks, Valids, Prūsis, Latrels, Regnārs Pērkons, Vasara, Laimrūta, Esme, Serēna, Ivanka, Demiāna, Eivrila, Persija, Skaiste, Airons, Ārdžejs, Daks, Liedars, Umme Ammara, Račita, Jeva Saida, Rils, Ernlens u.c.

Ja personvārdus Saule, Pērkons vai Laimrūta zināmā mērā vēl varētu novērtēt kā oriģinālus, kam līdzīgus nesastapt, un kas raksturīgi tikai latviešiem, tad, piemēram, Inerce vai Kursis gan rada virkni jautājumu, kurus ļoti gribētos uzdot radošajiem vārda devējiem personīgi. Es pilnīgi iztēlojos, kā es intervijā jautātu: “Sakiet, lūdzu, kā jūs izdomājāt vārdu savai atvasītei un kas šajā izvēlē bija noteicošais?” Un vecāki man stāsta: “Ziniet, tas viss notika tādā inercē…” Labi, nevienu nevēlos aizskart, dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katrs var bērnu saukt kā grib, bet tomēr, arī pašmāju laikrakstā reizēm nācies burtot bērnu personvārdus un aizdomāties par to izcelsmes stāstu. Jā, pieļauju, kāds nevēlas būt pelēkā masa starp Jāņiem, Pēteriem, Ilzēm vai Robertiem, bet mans bērns nudien man ir pateicīgs par iedoto vārdu. Tādēļ es ļoti ceru, ka priecāsies arī Grāfs Fricis.

Esmu dzirdējusi apgalvojumu, ka cilvēka ausīm patīkamākā skaņa ir viņa vārds, tādēļ bieži vien dažādās komunikācijas mācībās iesaka sarunu biedrus pēc iespējas biežāk uzrunāt vārdā. Senajos laikos vadīja ticība personvārda ietekmei uz cilvēka raksturu un likteni, ko latīniski formulēja kā nomen est omen (“vārds ir zīme”), un, ja piedomājam par to, vārda izraudzīšanās varētu būt svarīgs process, kas tā vai citādi ietekmē cilvēka dzīves gaitas. Varbūt tam nebūs tiešas cēloņsaites ar nelabvēlīgu likteni, bet ar zināmām praktiskām nepatikšanām gan, sākot ar to, ka personvārds grūti rakstās vai lasās, un beidzot ar to, ka tas apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā. Pēdējais iemesls vismaz kalpo par iemeslu, lai no Inerces kļūtu par Ilzi.