Alūksnes mūzikas skolas kolektīvs kategoriski iebilst pret pašvaldības priekšlikumu piešķirt tai telpas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un internātā. Viņi saskata tikai divas izejas no situācijas: vai nu mūzikas skolai tiek atvēlētas telpas Jāņkalna ielas 38. ēkā, vai arī jautājums par telpu maiņu tiek atlikts uz gadu.
Šāda nostāja tika pausta Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē. Uz to kuplā skaitā ieradās ne vien esošie, bet arī bijušie mūzikas skolas pedagogi. Alūksnes mūzikas skolas skolotāja Lāsma Cunska iepazīstināja ar visu pedagogu parakstīto rezolūciju. Tajā kolektīvs argumentējis, kāpēc nav pieņemams priekšlikums izvietot iestādi ģimnāzijas 3. un 4.stāva, kā arī internāta 1.stāva telpās. Neatbilstoša skaņas izolācija, telpu plašums, nepieciešamība pielāgoties ģimnāzijas stundu plānam – tā ir tikai daļa rezolūcijā minētajiem argumentiem, kas iesniegti visiem Alūksnes novada domes deputātiem.
Traucēs atpūsties
Alūksnes mūzikas skolas direktores vietniece Valda Dāvida norāda, ka ģimnāzijas 4.stāvā ir tikai četras klašu telpas, bet mūzikas skolas specifika ir individuāls darbs ar audzēkņiem. „Ieliekot, piemēram, individuālo klavieru stundu vienam bērnam telpā, kas paredzēta desmitiem skolēnu – tā būtu nelietderīga telpu platības izmantošana. Arī neekonomiska, jo elektrība jau tāpat jādedzina neatkarīgi no tā, vai tur sēž viens vai 20 skolēnu,” viņa skaidro.
Sevišķi nepieņemams šķiet priekšlikums izvietot daļu telpu internātā. „Mūzikas skola strādā ar skaņu,” vairākkārt uzsvēra skolotāja Ināra Kravale. „Cik katrs no jums klātesošajiem varētu paciest, ka aiz sienas, augšā vai apakšā divas trīs stundas spēlētu kāds mūzikas instruments? Un, ja tas notiek desmit klasēs piecas dienas nedēļā, tad ko darīt bērniem, kas atnāk uz internātu atpūsties no skolas un mācīties, bet no 14.00 līdz 20.00 vakarā viņiem visu laiku kaut kas skanētu visapkārt?”
Nemācās tikai mūzikas skolā
Uzmanība tika pievērsta tam, ka mūzikas skolā nemācās tikai ģimnāzijas audzēkņi. Liela daļa nāk no citām pilsētas izglītības iestādēm, kā arī pagastu pamatskolām. Vairums audzēkņu ir radoši aktīvi, tādēļ laikā starp mācībām parastajā skolā un mūzikas skolu tiek apmeklētas citas ārpusstundu nodarbības: deju kolektīva mēģinājumi, teātra pulciņi un tamlīdzīgi. Ņemot vērā ģimnāzijas atrašanās vietu, jauniešiem tiktu uzlikta papildu slodze, lai paspētu piedalīties visur.
„Tur ir mazi bērni – tikai piecus sešus gadus veci,” norāda bijusī mūzikas skolas skolotāja Vera Sedleniece. „Vai tad tiešām tiem vecākiem visu laiku jāsēž mašīnā un jāvadā viņu šurpu turpu? Kad izlasīju, ka nevar likt „Spodru” Rūpniecības ielā, jo tas ir tālu no pilsētas centra un cilvēki nevarēs izstaigāt, man radās jautājums: tie, lūk, nevar dienas laikā staigāt, bet mazi bērni pa tumsu var staigāt? Mūzikas skola jau strādā tikai pa vakariem.”
Saskata iespēju atslogot budžetu
Tiesa, kā norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, primārais šoreiz ir līdzekļu ekonomija un racionāla pašvaldības telpu izmantošana. „Es negribētu piekrist šai vakarskolas ēkai, tāpēc ka – kā tad mēs nākotnē aizpildīsim ģimnāzijas telpas?” viņš jautā. Pārceļot mūzikas skolu uz ģimnāziju, tiek saskatīts līdzekļu ietaupījums, ko varētu izmantot mācību procesa nodrošināšanai.
„Kas ir svarīgāk: paņemt katram pa ēkai vai tomēr rast iespējas atslogot budžetu, atrast finanses un nodrošināt kvalitatīvāku izglītību?” spriež Dz.Adlers. Viņš neizslēdz iespēju, ka ģimnāzijas vietā nevarētu būt kāda cita ēka. Vairāki deputāti izteica atbalstu priekšlikumam atlikt mūzikas skolas telpu maiņas jautājumu uz gadu. Par šo jautājumu vēl tiks diskutēts Alūksnes novada domes sēdē, kur plānots pieņemt gala lēmumu.
