Jūnijs Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļā vienmēr ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Nodaļa ir pilna ar pacientiem. Pati galvenā šajā nodaļā ir ārste Ērika Balode, kuru pacienti mīl un kuras psiholoģiskais atbalsts viņiem ir tikpat svarīgs kā noteiktais ārstēšanās režīms. Pie nodaļas ieejas durvīm ir bērza meija – kā lieciniece tam, ka nodaļa un tās iemītnieki dzīvo šajā skaistajā laikā starp Vasarsvētkiem un Jāņiem.
– Nodaļa pilna ar ērču upuriem?
– Pie mums un visā Latvijā tagad galvenā aktualitāte ir ērces, ar kurām tikšanās cilvēkam var beigties ar saslimšanu. Mums šosezon ir jau divi laboratoriski apstiprināti saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu un divi ar Laimas slimību. Taču vēl ir daudz slimnieku, kuri ārstējas un gaida analīžu rezultātus. Mūsu nodaļas pacienti ir ne tikai no Gulbenes novada, bet arī no Alūksnes un Balviem. Nodaļā ārstējas arī pacienti, kuriem konstatēta salmoneloze. Šo slimību pašdarbnieki uz Gulbeni atveduši no Lietuvas. Ir nodaļā arī slimnieki, kuriem smagā formā izpaužas rotavīruss. Tie ir vecāki cilvēki, kuri slimību saņēmuši ģimenē no bērniem un mazbērniem. Vecam cilvēkam šis vīruss var izraisīt strauju organisma atūdeņošanos, pat līdz ģīboņiem.
– Vācijā konstatētā smagā zarnu infekcija ne Gulbenē, ne Latvijā kopumā nav aktuāla?
– Nē. Taču šī slimība – enterohemorāģiskā E. coli (EHEC) infekcija – nav nekas jauns. Tā ir sena infekcija, kas ir reģistrēta. Taču jāņem vērā, ka laika gaitā var notikt mutācijas. Pasaulē tagad no šīs slimības mirst tie pacienti, kuriem no infekcijas cietušas nieres. Taču no savas prakses atceros, ka pie mums tikpat smagi dažkārt pacientiem ir noritējusi saslimšana ar dizentēriju. Nemitīgi mainās informācija par to, kādos produktos Vācijā un citur pasaulē šī infekcija. Skaidrs, ka produkti ir bijuši inficēti! Domāju, ka ne jau speciāli. Vienkārši vasara ir laiks, kad apstākļi zarnu infekciju izplatībai ir optimāli. Cilvēki ceļo. Tā infekcijas slimība izplatās. Kā mēs apejamies ar augļiem un dārzeņiem pirms lietošanas uzturā? Kārtīgi nomazgājam vai tikai norīvējam gar sānu? Vai termiski apstrādājam pārtiku? Vai bieži mazgājam rokas?
– Vai pie jums nodaļā nonāk arī cilvēki ar neskaidrām diagnozēm?
– Gadās arī tā. Piemēram, pacientei ar augstu ķermeņa temperatūru un piepeši nedzirdīgu vienu ausi beigās diagnosticējām plaušu karsoni. Ne vienam vien pacientam sākumā šķiet, ka viņš ir tikai saaukstējies. Taču ķermeņa temperatūra pastāvīgi ir augsta un nepadodas ārstēšanai. Vēlāk bieži vien laboratoriskās analīzes pierāda, ka pacientam ir ērču encefalīts. Pirmā raksturīgākā saslimšanas pazīme – pacientiem ir augsta ķermeņa temperatūra. Nereti ir tā, ka cilvēks nemaz neatminas, ka būtu ticies ar ērci. Nav viegli saprast, vai saslimšanu ir izraisījušas tieši ērces. Ne jau vienmēr slimība norit klasiski.
– Saslimst arī tādi, kuri ir vakcinējušies pret ērču encefalītu?
– Lielākoties saslimst tie, kuri nav vakcinējušies. Tomēr slimo arī vakcinētie, tikai – vieglākā formā. Toties no Laimas slimības, pret kuru nav vakcīnas, nav pasargāts neviens, kurš ticies ar ērci. Gadās, ka pacients nepievērš uzmanību, ka ērces koduma vietā pēc divām, trim nedēļām ir radies ādas apsārtums. Lai gan ir arī tādi slimnieki, kam ērces koduma vietā šāda apsārtuma nav bijis, tomēr viņi saslimuši ar Laimas slimību. Ir arī tādi pacienti, kuriem ādas apsārtums ērces koduma vietā radies uzreiz. Lai nesaslimtu ar Laimas slimību, svarīgi pareizi noņemt piesūkušos ērci – izskrūvēt no brūces. Ja kukaiņa izraušana notiek nemākulīgi, ādā rodas sekundārs iekaisums. Ja ērce ir slima, tā pārnēsā encefalīta vīrusu, bet kukaiņa zarnu traktā ir borēlija – baktērija, kas izraisa Laimas slimību. Gadās, ka pacientam tiek abas slimības – ērču encefalīts un Laimas slimība. Ērces pārnēsā vēl trešo infekcijas slimību – erlihiozi, kuras simptomi līdzinās gripai, bet smagākos gadījumos cieš nieres. Gulbenē šī infekcijas slimība pagaidām nav konstatēta, citur Latvijā – ir.
– Vai var saslimt, ja ērce cilvēkam tikai pastaigājusies pa ķermeni, bet piesūkusies nav?
– Ērcei nav obligāti jāiesūcas ādā. Ir arī mazītiņi ērču bērniņi, tā saucamās nimfas, kurus pat grūti pamanīt uz cilvēka ķermeņa. Tāda varbūt ir iekodusi un aizrāpojusi. Ja kukainis bijis inficēts, cilvēks saslims. Pieļauju, ka ne vienam vien cilvēkam sastapšanās ar šīm mazajām ērcītēm ir beigusies ar saslimšanu. Mūsu slimnīcas infekciju nodaļā šosezon ir nonākuši pacienti ar augstu ķermeņa temperatūru, meningītu, un kaut arī šiem pacientiem liekas, ka ērces nav vainīgas, tomēr laboratoriskās analīzes vēlāk apstiprina saslimšanu tieši ar ērču encefalītu. Tā notiek pat tad, ja cilvēks pats nemaz nav bijis mežā pie ērcēm, kukaini viņam kāds nejauši “uzdāvinājis”, piemēram, satiksmes autobusā. Jaunākā paciente šovasar mums ir meitenīte, kura šogad beidza 1.klasi. Viņai konstatējām ērču encefalītu. Lielākoties saslimst tie, kuri pārgalvīgi iet iekšā mežā, lai strādātu mežizstrādē tā saucamajos līguma darbos vai arī pavisam neoficiāli. Vairums no viņiem nav vakcinējušies pret ērču encefalītu.
Šogad mums mūsu nodaļā nav neviena ļoti smaga pacienta ar ērču encefalītu. Citus gadus gan ir bijuši tādi – ar meningītiem, ķermeņa trīci, izmainītu gaitu. Slimības klīnika mēdz noritēt ar sarežģījumiem – spēcīgām galvassāpēm, vemšanu, īslaicīgu prāta aptumšošanos. Tā izpaužas smadzeņu apvalka kairinājuma sindroms. Protams, mēdz būt arī brīži, kad pacients nonāk bezsamaņā. Tas notiek tad, ka pacientam rodas smadzeņu šūnu iekaisums un izveidojas smadzeņu tūska.
– Vai Laimas slimība ir mazāk bīstama par ērču encefalītu?
– Tieši otrādi! Pasaules statistika liecina, ka tieši līdz galam neizārstēta Laimas slimība mēdz izraisīt vissmagākās sekas – invaliditāti -, jo infekcija kļūst hroniska. Tāpēc pacientiem uzsveram, ka tas zāļu kurss, kuru noteicis ārsts, ir precīzi jāievēro, nedrīkst izlaist nevienu pašu zāļu dzeršanas reizi. Pretējā gadījumā borēlijas – Laimas slimību izraisošās baktērijas – atkal vairojas pacienta organismā. Mūsu pacienti nereti šajā ziņā grēko. Kad redz zūdam apsārtumu uz ķermeņa vietā, kur bija piesūkusies ērce, pārstāj lietot izrakstītās zāles. Un atkal sākas problēmas – temperatūra, sāpes locītavās. Laimas slimības pacienti var ārstēties ambulatori, taču ir jāpilda ārsta norādes. Bija mums viens pacients, kurš patvarīgi pārtrauca lietot zāles, aizbrauca no valsts un tur viņam neizārstētā Laimas slimība izraisīja saslimšanu ar Parkinsona slimību. Laimas slimības gadījumā jāārstējas ilgi – trīs nedēļas. Tāpat kā ērču encefalītu arī Laimas slimību ārstē ar antibiotiku palīdzību. Pašārstēšanās var beigties slikti. Ārsts izvērtēs pacienta vispārējo veselības stāvokli, visas saslimšanas un secinās, ko darīt. Jāņem vērā, ka klasiskas infekcijas slimību pazīmes ir tikai grāmatās. Dzīvē viss ir citādāk.
– Pazīstu cilvēku, kuram katru gadu piesūcas ne viena vien ērce, bet viņš līdz šim nav saslimis! Iedzēris šņabi un – vesels!
– Viņam ir laimējies. Šņabis tur neko nelīdzēja. Visas ērces nav slimas. Ja tas cilvēks domā, ka viņš ir imūns pret ērču pārnēsātajām slimībām, tie ir maldi. Degvīna lietošana var tieši mazināt organisma dabisko imunitāti, bet tā ir tieši jāstiprina! Labāk tādā brīdī ir pastiprināti lietot C vitamīnu. Jāizvairās no stresa, nedrīkst pārsauļoties, pārstrādāties.
