Vairākos Latvijas novados nolemts maksāt stipendiju vidusskolēniem, lai izvēlētos konkrēto skolu. Ko par to domā Alūksnes un Apes novados?
Tā ir viena no iespējām
Aivars Delpers, Liepnas vidusskolas direktors:
“Tā ir ļoti laba ideja, lai piesaistītu skolēnus skolai vēl papildus bez dažādām mācību programmām. Pieļauju, ka tas ir lētāk, nekā maksāt skolu savstarpējos norēķinus. Mēs Liepnas vidusskolā vienmēr esam centušies skolēnus atbalstīt, simts procentu apmērā kompensējot transporta izdevumus. Vienīgi tagad Alūksnes novada dome šo sistēmu mainīs, lai simts procentu transporta atmaksa vairs nebūtu. Arī par skolēnu ēdināšanas nodrošināšanu var gādāt pašvaldība, jo laukos ģimenes nav tik bagātas, lai pašas visu nodrošinātu. Liepnas vidusskolā kopš janvāra sākām jaunu izglītības programmu, ļaujot 9.līdz 11.klases skolēniem paralēli mācībām apgūt arī traktortehnikas programmu un iegūt A kategorijas vadītāja apliecību. Tā ir īpaša programma, ar ko atšķiramies – ceram, ka tas veicinās skolēnos interesi par mūsu skolu.
Pašlaik šo iespēju izmanto18 skolēni. Tagad vasarā ir pārtraukums, bet rudenī atsāksies gan teorijas, gan praktiskās apmācības. Lauku skolām nemitīgi jādomā ko jaunu, lai piesaistītu skolēnus. Tikai, esot novadā, varam daudz ko izdomāt, bet ne visu novada dome apstiprina. Liepnas pagasta padomes laikā skolā varējām īstenot daudzas idejas, jo par finansējumu lēma uz vietas pagastā.”
Visu nevar nopirkt
Sandra Zeltiņa, Alūksnes novada kultūras, izglītības un sporta komitejas vadītāja:
“Manuprāt, mācības vidusskolā nevajadzētu motivēt ar stipendiju. Būtiskāks par stipendiju un tās apmēru ir vispārējās vidējās izglītības iestādes mācību programmu piedāvājums. Tiesa, pašlaik lielākajai daļai ģimeņu finansiālā situācija nav labvēlīga, tomēr nav pareizi, ka audzēknis mācītos vidusskolā tikai tādēļ, ka tā piedāvā stipendiju. Pašlaik Alūksnes novada pašvaldība strādā, lai sniegtu atbalstu skolēniem ēdināšanā – arī vidusskolās, lai vecākiem kaut nedaudz samazinātu maksu par pusdienām, ko bērns skolā ēd. Arī tas ir bonuss.
Kamēr būs valsts finansējuma modelis “nauda seko skolēnam”, starp skolām un pašvaldībām būs nekorekta cīņa par skolēnu skaitu. Bet budžeta ietvaros nevienam jau nevar aizliegt rīkoties tā, kā uzskata par pareizu. Domāju, ka Alūksnes novadā šādu stipendiju sistēmu nevajadzētu ieviest. Izglītības iestādēm jādomā par piedāvāto mācību programmu klāstu. Pozitīvi, ka novads tomēr atbalstīja Liepnas vidusskolas iniciatīvu par lauksaimniecības novirzienu un traktortehnikas apmācības ieviešanu, vismaz daļēji to finansējot. Skolēnus izglītības iestāde var piesaistīt ar savu piedāvājumu, jo viss tomēr nav par naudu nopērkams.”
Vai tas ir ētiski?
Viesturs Dandens, Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks izglītības jautājumos:
“Šonedēļ ziņās televīzijā dzirdēju, ka citās pašvaldībās tā dara – man tas bija liels pārsteigums. Par šo tēmu esmu diskutējis arī ar Apes novada izglītības speciālisti, bet kopējo viedokli vēl neesam novadā formulējuši. Domāsim un analizēsim,cik būtu ieguvumu un zaudējumu, kā mēs varētu rīkoties – pašlaik viedoklis ir neitrāls. Raugoties no pašvaldības budžeta viedokļa, stipendijas maksāšana ir ieguvums, jo pašlaik diez gan lielas summas arī Apes novada dome maksā par skolēnu savstarpējiem norēķiniem, savukārt tad bērns varbūt paliktu mācīties sava novada izglītības iestādē.
Tā kā mūsu valstī “nauda seko skolēnam”, tad tā ir iespēja skolai pastāvēt, jo savā ziņā jau līdz šim notiek cīņa starp skolām, pašvaldībām par skolēniem. Bet, vai tas ir īsti ētiski, man grūti pateikt. Iepriekš šāda prakse attiecībā uz vidusskolām nav bijusi. Tomēr, manuprāt, pašvaldībai jācenšas savas izglītības iestādes sakārtot tā, lai tur ir pieejamas dažādas un kvalitatīvas izglītības programmas, strādā profesionāli skolotāji, skolai ir labs internāts, sakārtota pārvadājumu sistēma, ja tā nepieciešama, brīvajā laikā pieejamas sporta nodarbības. Tam visam ir ļoti liela nozīme, ne tikai naudai, ko izmaksā kā stipendiju.”
