Silguldas purvā Liepnas pagastā jaunā sezona pašlaik rit pilnā sparā un notiek intensīvs kūdras izstrādes process.
Šī sezona gan ir citādāka nekā iepriekšējās, jo uzņēmums “Silgulda” ir likvidēts – tagad kopš februāra Silguldas purvu apsaimnieko SIA “Bērtne” (vadītājs Jānis Dūte), kas ir akciju sabiedrības “Seda” meitas uzņēmums.
SIA “Bērtne” meistars Eduards Voilaks atzīst – vajadzēja sākt apgūt jaunas platības purvā, bet ”Bērtnei” ir lielāki cilvēku, tehnikas un finanšu resursi, nekā bija “Silguldai”. “Esošajā statusā “Silgulda” varētu pastāvēt, bet tai nebija potenciāla, lai sāktu apgūt jaunas platības. Tagad esam pakļauti akciju sabiedrībai “Seda”, savukārt tā iekļaujas somu uzņēmumā “Vapo”, kam ir purvi Somijā, Zviedrijā, Karēlijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāda savulaik bija mūsu valsts politika, kad visus ilgtermiņa līgumus un nomas tiesības uz purviem Latvijā deva ārvalstu investoriem, pamatojot, ka tie veiks ieguldījumus,” saka E.Voilaks.
SIA “Bērtne” Silguldas iecirkņa meistars Gunārs Jansons – Bukāts atzīst – cilvēkiem, kas strādā purvā, būtisku izmaiņu īpašnieku maiņas dēļ nebija. “Tagad ir lielāks izcenojums pie kūdras sagatavošanas, neviens darbinieks atbrīvots netika,” viņš saka.
(Turpinās no 1.lappuses.)
Vedot pa purva plašumiem, iecirkņa meistars stāsta, kā Silguldā daudzu desmitu hektāru platībā iegūst frēzkūdru. “Nofrēzējam aptuveni piecu centimetru dziļumā – mums ir triju dažādu veidu frēzes. Tad vairākas reizes uzrušinām, lai labāk žūst, un novācam aptuveni 2,5 centimetru slāni, jo apakšējais kūdras slānis vēl ir mitrs. Novākto kūdru beram purva malās lielās kaudzēs, no kurienes to iekrauj automašīnās un aizved uz fasētavas angāru Liepnas centrā. Agrāk darbā izmantojām kāpurķēžu traktorus, ar kuriem vilkām pa lauku kūdras vācējus, tagad – modernāku tehniku: “Belarus”, “Valtras”, bet vecos vācējus vairs neizmantojam. Jaunajai tehnikai ir plašākas tehniskās iespējas. Pagaidām tehniskais nodrošinājums mums ir pietiekams. Visu veicam ar tehniku – vienīgi pie celmu izraušanas un novākšanas vēl tiek izmantots roku darbs,” stāsta Gunārs Jansons – Bukāts. Viņš norāda, ka šīs sezonas laikā no Silguldas purva iecerēts iegūt 70 000 kubikmetru kūdras. Maijā un līdz šim brīdim jūnijā iegūti jau 15 000 kubikmetri. Vidēji dienā izstrādā ap 2000 kubikmetru kūdras.
Apgūs jaunas platības
G.Jansons – Bukāts atzīst, ka ir jau iestrādes, lai paplašinātu kūdras izstrādes platību Silguldas purvā. “Ziemā tur nogriezām priedes, nokopām teritoriju. Tagad tur jau ir izrakti kartu grāvji, bet laiks rādīs, kad varēsim jauno platību izstrādāt. Tad gan mums vajadzēs vēl papildu tehniku,” viņš saka. Jautāts, cik nopelna strādnieki purvā, viņš smaida un saka – tas esot noslēpums, vien piebilst, ka kadru mainība ir ļoti maza, pašlaik nodarbina 19 cilvēku. “Purvā ir jāstrādā karstā un putekļainā laikā, arī brīvdienās. Nodarbinām galvenokārt Liepnas cilvēkus, pie mums brauc strādāt arī no Mālupes,” saka G.Jansons – Bukāts. Darbs purvā apstājas rudens pusē, atkarībā no tā, kādi ir laika apstākļi. Vasaras mēnešos ir izstrādāts pietiekams daudzums, lai fasēšanas angārā darba netrūktu arī ziemas mēnešos. “Izstrādāto kūdru rudeņos apsedzam ar plēvi, lai nemirkst, un pakāpeniski vedam fasēšanai. Vietas, kur kūdra ir izstrādāta, ar laiku aizaug,” viņš uzsver.
Vietējā tirgū nepaliek
Nonākot fasēšanas angārā, iegūto kūdru attīra no mehāniskajiem piemaisījumiem – zālēm, celmiem, akmeņiem – un pēc tam blīvi safasē lielos maisos, kur katrā ir seši kubikmetri frēzkūdras. E.Voilaks atzīst, ka visa gatavā produkcija tiek eksportēta lauksaimnieciskām vajadzībām – galvenokārt uz Itāliju, nesen sākta piegāde arī uz Slovēniju. “Vietējā tirgū Silguldas kūdra nepaliek, jo vietējam pircējam vajag mazu fasējumu, bet tādus mēs neražojam. Vietējā tirgū var iegādāties Sedas kūdru, bet mūsu specializācija ir eksports. Mēs iegūstam tīru kūdru un tādu arī safasējam, nepievienojot substrātus,” stāsta E.Voilaks. Jautāts, kādēļ kūdra veikalā ir tik dārga, lai gan Latvijā ir vairāki purvi, kur to iegūst lielā vairumā, E.Voilaks atzīst – tas jājautā tirgotājiem. “Tas ir kopējs uzcenojums – transporta izdevumi, nodokļi, peļņas daļa.”
