Alūksnietis Guntis Kozilāns ceturto mēnesi ir Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Spodra” direktora amatā. Pārbaudes laiks jau ir beidzies, bet, jautāts par pirmajiem iespaidiem šajā amatā, G.Kozilāns ir lakonisks: “Viss ir kārtībā!”, tomēr atzīst, ka viņam kā vadītājam attiecībā pret darbiniekiem izvirzīta diezgan augsta kvalitātes latiņa.
“Mēs visi strādājam vienam mērķim – lai pilsēta kļūtu skaistāka un skaistāka! Vēl joprojām uzskatu, ka Alūksne ir skaista pilsēta – ļoti skaista. Ne katrai pilsētai ir ezers, salas, gailis baznīcas torņa galā, kas ziņo par lietu,” viņš raksturo savu pilsētu, par kuras tīrību un spodrību nu ir atbildīgs kā pašvaldības amatpersona.
– Stājoties jaunajā amatā, uzsvērāt, ka viens no mērķiem ir uzlabot “Spodras” tēlu. Kā to darāt vai arī esat secinājis, ka tas nemaz nav nepieciešams?
– Viss notiek – daba par to rūpējas un “Spodras” darbinieki strādā. Lai pilsētas iedzīvotāji spriež, vai “Spodra” strādā cītīgāk nekā citus gadus. Ja cilvēks ir tikai garāmgājējs savā pilsētā, varbūt arī neievēros pārmaiņas, ja cītīgāks vērotājs – pamanīs citādo. Domāju, katrs iedzīvotājs sev pilsētā šobrīd var atrast tīkamas lietas gan sportam, atpūtai, gan kur vienkārši aci papriecēt.
– Administratīvās ēkas laukumā nesen izvietotas ziedu kastes, kādas agrāk tur nav bijušas…
– Tas ir “Spodras”, ainavu arhitekta un citu darbinieku kopdarbs – “Spodra” šajā gadījumā ir praktiskā darba veicējs. Šādi vēlējāmies izskaistināt un atdzīvināt šo laukumu un ēku par iespējami maziem līdzekļiem. Pilssalā un peldvietā “Vējiņš” ir izvietoti jauni soliņi. Turpinās apzaļumošanas darbi Alūksnes parkā pie strūklakām, ir izveidoti jauni stādījumi.
– Starp Gulbju dīķi un strūklakām parkā apzaļumošanas darbu laikā ir izlīdzināta melnzeme, bet tā čum un mudž no stiklu gabaliem, pudeļu korķiem, akmeņiem…
– Darbi vēl nav pabeigti. Šajā vietā ir uzbērta melnzeme, kas veidojusies no trūdošajiem atkritumiem, bet tur vēl nolasīs akmeņus, veiks izlīdzināšanas darbus. Savukārt betona plāksnes, ko noņēma no parka celiņiem, glabājas vienviet “Spodras” pārziņā. Diemžēl tās nav perfektā stāvoklī, turklāt izmaksas būtu ļoti lielas, ja šīs plāksnes ieklātu uz citām pilsētas ietvēm masveidā, bet vajadzības gadījumā “Spodra” tās izmantos labiekārtošanas darbos.
– Kad kļuvāt par direktoru, uzsvērāt, ka “Spodras” sētnieki savu darbu varot veikt arī centīgāk…
– Mēs palēnām uz to ejam. Esam pielabojuši “Spodras” darbinieku struktūru – pa darbinieku grupām tika caurskatīti darba pienākumi, nedaudz mainīti darba apraksti. Tagad darbinieku struktūra ir sakārtota tā, lai katrs darītu savu darbu un nestaigātu otram no muguras ar slotu – katrs zina, kas viņam jādara, un viss notiek. Katram darbiniekam skaidrojam, ko no viņa grib, ar kādiem instrumentiem un kādai jābūt darba kvalitātei. Ja tas viss darbiniekam ir izstāstīts, viņš vairs nevar pateikt, ka to nezina. Nekad visa pilsēta nebūs simtprocentīgi sakopta, toties tā vienmēr būs ļoti labā līmenī. Tagad sētniekiem ir viena kārtīga uzkopšanas darbu vadītāja – Rasma Melzoba, kura ļoti labi pārzina sētnieku darba specifiku. Uzskatu, ka ļoti labu sētnieku iedzīvotāji var arī neredzēt – tikai pēcpusdienā, bet teritorija vienmēr ir tīra. Pašlaik “Spodrā” ir 23 sētnieki, kuri gādā par ielu, ietvju, laukumu un publisko vietu tīrību. Bet – lai cilvēki nebrīnās, ka kāds stūrītis pilsētā nav sakopts. Ja tā ir, tad tas ir privātpersonu kompetencē. Tagad “Spodras” sētniekiem uzdots tīrīt arī gan paralēlās, gan perpendikulārās ielas – tās, kur nav gājēju celiņu, bet kam arī jābūt sakoptām. Izvērtējām, cik kurš sētnieks strādā, kāda ir slodze, un sapratām, ka šādi rīkoties varam atļauties esošā finansējuma robežās. Nelielas korekcijas tika veiktas saistībā ar tehniskajiem darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar tehniku – tādi ir trīs cilvēki. “Spodrai” ir arī vēl mežstrādnieks, ēku dežurants, kas atbild par kārtību publiskajā tualetē, apkopējas, palīgstrādnieks, būvgaldnieks, dārznieks, labiekārtošanas strādnieks – pēdējie trīs gan ir sezonāli nodarbināti. “Spodrā” ir arī apmēram 80 darba praktizētāji jeb simts latu stipendijas saņēmēji. Viņu darba vadītājas ir Janīna Vilciņa un Rasma Melzoba. Savukārt lietvedības sekretāres amats ir likvidēts, vietā izveidojot biroja administratoru – šos pienākumus veic Ina Strupiņa.
“Spodra” gādā par teritorijas labiekārtošanu, sporta būvju “Mežiniekos” un Pilssalā, namu apsaimniekošanu Brūža ielā 1, Pils ielā 58, Dārza ielā 11, O.Vācieša ielā 2a un publisko tualeti pie autoostas. Katrai teritorijai ir nozīmēti savi cilvēki, kas atbilstoši tur notiekošajām aktivitātēm to sakopj. Pašlaik mēs esam uz starta pozīcijas un lēnām ieskrienamies – nākamgad strādāsim vēl pilnvērtīgāk.
– Kāds ir “Spodras” tehniskais nodrošinājums?
– Pietiekams, lai veiktu savas funkcijas – kad ekonomiskā situācija būs labāka, varēsim vēlēties kaut ko mainīt. “Spodra” pērk arī pakalpojumus no malas, piemēram, kad vajag autopacēlāju, bobkatu. Nav noslēpums, ka jaunas tehnikas iegāde ļoti dārgi maksā, tādēļ, lai atpelnītu, tā būtu jānoslogo 24 stundas diennaktī. Tāpēc visā pasaulē joprojām ir pieprasīts arī roku darbs – to nevar izskaust, jo ne visu var paveikt ar tehniku.
– Vai “Spodra” arī iedzīvotājiem, uzņēmējiem sniedz pakalpojumus “uz āru”, ja tos pieprasa?
– Pieļauju, ka “Spodrai” to vajadzētu darīt plašāk, bet uzskatu: vispirms ir jāsakārto sava saimniecība un tad var domāt par nopietnu pakalpojumu klāstu, labu kvalitāti uz āru. Nevar kuru katru cilvēku aizsūtīt sniegt ārpakalpojumu ar jebkuru tehniku. Bet ir darbi, ko “Spodra” šajā jomā jau tagad dara, piemēram, palīdzam ziemā attīrīt laukumus no sniega, vasarā pļaujam zāli. Cilvēki, kas ir izrādījuši interesi, saņem šādus pakalpojumus.
– “Spodra” gādā par kārtību arī Alūksnes kapsētās…
– Jā, teritorija tur ir liela. Kapsētu uzturēšanai ir savi saistošie noteikumi, pēc kā arī vadāmies. “Spodrā” ir nodarbināta kapsētas pārzine Ineta Zēmele, kas gādā par šo teritoriju. Alūksnes pussalas, tostarp kapsētu, sakopšanai ir sava brigāde, kurā ir darba praktizētāji, kas to uzmana diendienā.
Cilvēki zina, ka “Spodrā” ir
jauns direktors, tādēļ raugās uz mani ar lielām cerībām, ka visu izdarīšu. Diemžēl es nevaru izdarīt visu, ko viņi grib. Ir cilvēki, kuri uzskata – aiz viņiem vienmēr kāds cits visu sakops, bet šādos gadījumos “Spodrai” diemžēl ir jāstrādā ar dubultu slodzi, lai aizvāktu viņu atstāto kultūrslāni. Ikdienā sētniekam nevajadzētu satīrīt apzināti piegružoto, bet viņi to dara. Pieļauju, ka visās kapsētās problēmas rada atkritumu izmešana – arī mēs strādājam, lai sistēmu sakārtotu. Diemžēl cilvēki vietās, kur paredzēts izmest tikai trūdošos atkritumus, mēdz izmest arī stikla pudeles, polietilēna maisiņus un citu. Tāpēc vēl joprojām aicinām cilvēkus drazu izmest tam paredzētajās vietās, lai pašiem pēc tam nebūtu kauns.
– Kādu savu pilsētu gribētu redzēt pēc gada?
– Ikdienā mēs visu paveicam kā komanda, tādēļ paldies “Spodras” darbiniekiem un visiem pārējiem par ieguldīto darbu, darot Alūksni vēl skaistāku! Arī nākotnē būs komandas darbs. Manuprāt, jo vairāk būs nodokļu ieņēmumu un konkursu, kur pašvaldība var piedalīties ar savām idejām un piesaistīt papildu finansējumu, jo skaistāka kļūs pilsēta. Vienīgais jautājums – kāds būs finansējums nākotnē? Pašlaik „Spodrā” strādā aptuveni 40 darbinieku, bet tam skaitam vēl jāpieskaita darba praktizētāji, kas gan šogad samazināsies. Mūsu pastāvīgo darbinieku skaitam būtu jābūt trīsreiz lielākam, lai arī bez viņu palīdzības sakoptu pilsētu tādā līmenī kā pašlaik. Agrāk iedzīvotāji ietves gar savām mājām tīrīja paši, arī zāles pļaušanas kritēriji nebija tik augsti, jo šobrīd cilvēki vēlas, lai visur būtu mauriņš – dzīves standarti ir mainījušies, tāpat kā tehniskais nodrošinājums. Bet ne vienmēr jābūt mauriņam – jāievēro arī dabas procesi, it īpaši parka teritorijā. Ir daudz ieceru, kā vēl pilnveidot ”Spodras” darbu, bet par tām – citreiz.
