Drīz apritēs mēnesis, kopš Alūksnes pilsētas tautas nama kolektīvam pievienojies jauns darbinieks. Tas ir noformēšanas mākslinieks Ivars Pilips – 23 gadus vecais alūksnietis, kurš dzimtajā pusē atgriezies pēc septiņu gadu prombūtnes.
Par viņa debiju jaunajā amatā kļuva pirmie Alūksnes novada svētki „Pēc 900 pavasariem”. Veidojot svētku noformējumu, viņš vēlējies atspoguļot novada vēstures daudzveidību un krāšņumu. Padarīt vidi spilgtāku, rosinot cilvēkus kaut uz mirkli aizmirst par ikdienas problēmām un pienākumiem – tāds, pēc Ivara domām, ir viens no mākslinieka galvenajiem uzdevumiem. „Radīt prieku sev un ar savu prieku priecēt citus,” viņš skaidro. Jautāts, vai šie iemesli savulaik kalpojuši par pamatu viņa lēmumam iet pa mākslas ceļu, alūksnietis nosmejas: tajā vecumā neviens par ko tādu nedomā – tā bijusi likumsakarīga izvēle, kam sākums meklējams jau agrā bērnībā.
No Alūksnes līdz Spānijai
Pirmā saskarsme ar mākslu veidojusies ģimenē, jo Ivara māmiņa ir Tautas lietišķās mākslas studijas „Kalme” vadītāja. „Domāju, ka viņa atstājusi vienu no lielākajiem iespaidiem,” viņš atzīst. Sākot iet bērnudārzā „Sprīdītis”, blakus telpās jau bija iekārtojusies Alūksnes mākslas skola. Licies tikai loģiski izmantot izdevību, piedaloties mākslas skolas nodarbībās. Tiesa, pa īstam viņš tur sācis mācīties tikai pamatskolas laikā. Diploms par skolas absolvēšanu saņemts, kad Ivars jau bijis Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8.klases skolnieks.
Gadu vēlāk ceļš aizvedis uz Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, bet pēc tam – Latvijas Mākslas akadēmiju, kur Ivars studē joprojām. „Mācos tur trīs gadus, bet reāli sanāk tikai gads,” viņš piebilst, atklājot, ka pēdējie divi gadi pavadīti Vācijā un Spānijā. Uz Vāciju viņš devies, studējot Latvijas Mākslas akadēmijas 2.kursā. Tur viņš gadu mācījies augstskolā Hannoverē, padziļināti apgūstot interjera un pasaules izstāžu dizainu. Pēdējais gads pavadīts Spānijas pilsētā Kuenkā, kur Ivars atradies praksē grafikas dizaina studijā. No turienes alūksnietis atgriezies tikai pirms pāris nedēļām, bet jau nākamajā dienā devies uz darbu Alūksnes pilsētas tautas namā.
Patīk pieņemt izaicinājumus
Kāpēc pieņemts lēmums atgriezties dzimtajā pusē? „Tautas nams izteica vilinošu piedāvājumu, ko bija grūti atraidīt,” atklāj Ivars. „Māksliniekam ir svarīgi savas idejas realizēt. Tu vari izdomāt miljons domu, bet, ja nevienu no tām nespēj īstenot, tad tām nav nekādas vērtības.” Tā kā alūksnieša karjera šobrīd atrodas sākumposmā, viņš uzskata, ka iespēja strādāt novada centrālajā tautas namā ir labs atspēriena punkts turpmākajai darbībai. Jautāts, vai nebiedē lielā atbildība, kas saistīta ar šo amatu, Ivars atzīst, ka tas viņam ir izaicinājums, kas dos vērtīgu pieredzi tālākajā nākotnē. „Vienmēr ir patīkami, ja, cīnoties ar grūtībām, spēj tās pārvarēt.”
Tiesa, gluži no nulles punkta darbs netiek sākts. Sadarbība ar Alūksnes pilsētas tautas namu aizsākusies, pirms vēl Ivars pieņemts darbā. Viņš pielicis savu roku pagājušā gada Pilsētas svētku noformējuma radīšanā. Tas izdarīts, kļūstot par autoru savdabīgajām „brillēm”, kas pilsētas viesus sagaidīja krustojumā pie Silakroga. Jau pāris gadus viņš līdzdarbojies atsevišķu izstāžu iekārtošanā Alūksnes muzejā. Tieši Ivara skice atzīta par labāko Alūksnes novada karogam. Sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, jo, kā atzīst mākslinieks, jau vairākus gadus viņa darbs kļuvis arī par vaļasprieku, tāpēc brīvais laiks tiek veltīts, iesaistoties dažādos projektos.
Iemāca taupību un
praktiskumu
Tuvāko mēnešu laikā no citām nodarbēm gan nāksies atteikties. Kaut gan aiz muguras ir pirmie svētki, kuros Ivars kļuvis par noformējuma autoru, priekšā gaidāmi vismaz vēl divi lieli pasākumi: Vidzemes un Latgales dziesmu diena Alūksnē, kā arī Alūksnes Pilsētas svētki. „Protams, es rūpēšos par noformējumu visos pārējos tautas nama pasākumos, kas notiks šajā laikā, tomēr šie divi ir galvenie, uz kuriem tuvākajā laikā koncentrēšos,” norāda Ivars. Veidojot noformējumu, uzmanība tiek pievērsta tam, lai dekorācijas būtu vairākkārt izmantojamas un viegli pielāgojamas citām vajadzībām.
Praktiska pieeja un racionāla resursu izmantošana ir tas, ko
Ivars iemācījies, dzīvojot Vācijā. „Šeit par to tik ļoti nerunā, bet Vācijā tas šķiet pašsaprotami – piedomāt par materiālu lietderīgu izmantošanu. Nevis tā, ka vienreiz uztaisām un tad metam ārā, bet lai varētu izmantot šajā reizē un, kaut ko pārveidojot, arī nākamajā,” viņš skaidro. Par savu lielāko izaicinājumu Ivars uzskata apliecināt, ka arī ar ierobežotām finansēm var uztaisīt kaut ko labu. „Naudas nav un nebūs, bet daudz ko var izdarīt bez līdzekļiem – nu, kurš teicis, ka no mušas nevar izpūst ziloni?” viņš iesmejas. „To tad arī centīšos ar savu darbu pierādīt.”
Uzmanību pievērsīs
tradīcijām
Pēc šāda principa izgatavots arī Alūksnes novada svētku noformējums, kas kalpos par pamatu pilsētas noformējumam visu vasaru. „Katru reizi centīšos to papildināt ar kaut ko jaunu, lai pilsētu atdzīvinātu un izceltu tās lielākās vērtības,” piebilst Ivars. Viņš pauž cerību, ka paveikto novērtēs arī pilsētas iedzīvotāji un viesi. „Neatkarīgi no tā, vai vērtējums ir pozitīvs vai negatīvs, tas ir svarīgs mākslinieka izaugsmei, lai attīstītos un pilnveidotos,” viņš saka. Jautāts, ko vēlētos iemācīties no jauniegūtā darba, Ivars atzīst, ka šī vairāk ir iespēja pierādīt un apliecināt sevi.
Ar cerībām Ivars skatās arī uz iespēju atrasties ciešā saskarē ar kultūru. „Atrodoties ārzemēs, es uzmanību pievērsu nevis viņu kultūrai, bet tai, ko pārstāvu es pats. Atrašanās svešumā man atgādināja par to, kā pietrūkst,” viņš atklāj. Nemateriālais kultūras mantojums kļuvis par vienu no virzieniem, pie kā Ivars vēlētos strādāt. „Gribētos atsvaidzināt savas zināšanas par latviešu tradīcijām, kas ikdienā paliek novārtā. Pārāk pavirši esam pret tām. Atrast veidu, kā senajam iekļauties mūsdienu pasaulē – tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko sev esmu izvirzījis,” apgalvo mākslinieks.
