Zemkopības ministrija ir iecerējusi veikt reformu Valsts meža dienestā – samazināt administratīvo aparātu pat līdz 30 procentiem. Šīs reformas dēļ amatu ir pametis dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna. Zemkopības ministra rīkojums paredz mežniecības likvidēt, to funkcijas pārceļot uz virsmežniecībām, bet daļu no mežziņa pilnvarām lēmumu pieņemšanā uzticēt mežsargiem.
Mežsargi savukārt bažījas, ka tad mežā reāli pavadītais laiks būtu ļoti minimāls. Iecerēts, ka dienests saskaņā ar jauno modeli sāks strādāt ne vēlāk kā nākamā gada 1.janvārī. Savukārt J.Kinna piedāvājis alternatīvu reformu, kas paredz likvidēt starpposmu – virsmežniecības, vairāk uzdevumu uzticot tuvāk cilvēkiem esošajām mežniecībām, bet pārējo atdot administrācijai. Šim modelim piekrīt arī mežniecības un mežsargi. Kopš 2005.gada dienests jau ir samazinājis virsmežniecību skaitu no 26 līdz 10, mežniecību skaits sarucis no 197 līdz 77, mežsarga amata vietu skaits – no 833 līdz 397, budžets noplacis no 20 līdz 8 miljoniem latu. Alūksnes novadā šobrīd ir palikušas tikai divas mežniecības – Alūksnes un Bejas, bet Apes novadā viena – Gaujienas mežniecība.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš spriež, ka gaidāmā reorganizācija galvenokārt saistīta ar finansēm. “Gribētos, lai Valsts meža dienestam būtu pietiekams finansējums un varētu maksimāli veikt funkcijas, kas tam pašreiz ir uzticētas. Taču izskatās, ka tā tomēr nebūs. Atkarībā no finansējuma un normatīvo aktu izmaiņām acīmredzot tiks veidota dienesta turpmākā struktūra,” domā A.Krēsliņš. Viņaprāt, labākais variants būtu, ja saglabātu maksimāli iespējamo cilvēku skaitu dienestā, lai varētu veikt uzraudzību gan meža apsardzībā, gan ciršanā, gan atjaunošanā.
“Rīkojums paredzēja līdz 29.aprīlim iesniegt priekšlikumus optimizācijai, taču Zemkopības ministrija šos priekšlikumus noraidīja. Šobrīd, visticamāk, top kaut kādi varianti, taču nekādas skaidrības līdz lēmuma pieņemšanai droši vien nebūs. Skaidrs šobrīd ir tikai tas – mežs aug un meža dienests kaut kādā struktūrā būs. Uzturēt daudzus kantorus un atlaist cilvēkus tas arī nav prāta darbs. Varbūt tad labāk organizēt cilvēku pieņemšanu pašvaldībās vai citās viegli pieejamās vietās,” vērtē A.Krēsliņš.
Alūksnes mežniecības mežzinis Ģirts Ciems atzīst, ka pašlaik nav vēl izstrādāts modelis, kāda būs gaidāmā reforma – esot tikai vīzijas, kā varētu būt, bet neapšaubāmi – reforma būšot. Pašlaik gan nav paredzams, kāds labums no tās varētu būt, bet iedzīvotājiem Valsts meža dienesta sniegtie pakalpojumi tad būs mazāk pieejami nekā līdz šim. Ja Alūksnē paliks pakalpojumu centrs, tad, iespējams, iedzīvotājiem lielu izmaiņu nebūs, bet, ja centrs būs tikai Gulbenē, tad… Mūsu dienestā reformas ir katru gadu – mēs pie tā esam jau pieraduši,” saka Ģ.Ciems. Viņš uzskata, ka nevajadzētu valstī izjaukt esošo mežniecību un mežsargu sistēmu, kas pašlaik funkcionējot labi. “Esam bijuši vairākās sapulcēs par gaidāmo reformu, mežziņiem pašlaik ir negatīvs noskaņojums,” viņš saka.
