Lielākā daļa Alūksnes novada pašvaldības uzņēmumu pagājušo gadu beiguši ar peļņu – lielākā tā bijusi SIA “Rūpe”, bet apjomīgākie zaudējumi – SIA “Ziemeļvidzemes olimpiskais centrs”.
Ražošanas peļņas neesot
SIA “Rūpe” pagājušo gadu beigusi ar 38 820 latu peļņu. Uzņēmuma valdes loceklis Valfrīds Vilks uzsver, ka peļņu radīja uzņēmuma iesaistīšanās Eiropas projektu īstenošanā. “Tā nav ražošanas peļņa, jo pašizmaksa ir lielāka nekā ūdens un kanalizācijas tarifs. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram gatavojam dokumentāciju, lai rosinātu tarifa izmaiņas,” saka V.Vilks. Pērn “Rūpei” ir palielinājušies administrācijas izdevumi, jo jāgādā par ūdenssaimniecību un kanalizāciju arī pagastos. Par 4000 latu vairāk tērēts juridisko pakalpojumu izmantošanai –
V.Vilks to skaidro ar jaunā līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu teksta izstrādi. Šos līgumus “Rūpe” slēdz ar klientiem – fiziskām un juridiskām personām. “Līguma teksts ir tāds, lai “Rūpe” nenonāktu situācijā, ka nevaram vērsties tiesā pret klientiem, tāpēc tika pirkti juridiskie pakalpojumi,” skaidro V.Vilks. Akciju sabiedrības “Simone” peļņa pērn bijusi 19 500 latu “uz papīra”. SIA “Alūksnes nami” 2010.gadu beidzis ar 14 722 latu peļņu. Ar daļu no tās – 11 250 latu apmērā – segšot iepriekšējos gados radītos zaudējumus. Savukārt SIA “Ievedne” pagājušo gadu beigusi ar 2000 latu peļņu, salīdzinoši 2009.gadā tie bija 1700 latu zaudējumi.
Zaudējumi ir, parādu nav
SIA “Ziemeļvidzemes olimpiskais centrs” gadu beidzies ar 5179 latu zaudējumiem. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzīst, ka pašvaldībai pieder tikai 12 daļas no minētā SIA un, tā kā ieguvuma no iesaistīšanās tajā pašvaldībai nav, tiek apsvērta doma centru likvidēt.
SIA “Alūksnes slimnīca” 2010.gadu beigusi ar 4446 latu zaudējumiem. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norāda – zaudējumi esot radušies pamatlīdzekļu uzskaites rezultātā. “2010.gadu slimnīca sāka ar valsts iedalīto finansējumu, kas bija par 93 procentiem mazāks nekā 2009.gada sākumā. Pašiem nācās ierēdņiem uzstājīgi pierādīt, ka mūsu slimnīcai nepamatoti samazināts finansējums, bet tāpat valsts mums palika parādā nepilnus 100 000 latu par 2010.gadu. Paredzams, ka arī šogad papildu finansējumu no valsts gada beigās slimnīca nesaņems – valsts mums atkal paliks parādā, toties slimnīcā uzņemto un ārstēto pacientu skaits ir lielāks, nekā valsts paredzējusi. Tiesa, papildus slimnīca saņem tā dēvēto “sociālā spilvena” naudu, kas Alūksnes slimnīcai ir aptuveni 80 000 latu,” stāsta M.Kauliņa. Viņa uzsver – tomēr slimnīca domā arī par attīstību: šovasar par slimnīcas finansējumu ar atlikto maksājumu tiks iegādāta jauna video endoskopiskā iekārta kuņģa un zarnu trakta izmeklējumu veikšanai.
Arī SIA “Vitalitas” gadu beigusi ar – 2035 latu zaudējumiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ingrīda Sniedze norāda – to ietekmēja valstī noteiktās minimālās darba algas palielināšana, pakalpojumu un kurināmā izmaksu palielināšanās, toties parādu uzņēmumam neesot.
