Šodien sākas parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, lai to papildinātu ar nosacījumu, ka valsts nodrošina iespēju par brīvu iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā.
“Latvijas Politiski represēto apvienība ir sagatavojusi aicinājumu, kurā atgādina, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. To savā zvērestā ir apliecinājuši arī Saeimas deputāti. Iebildumiem un pretestībai pret mācībām latviešu valodā skolās ir politiska motivācija. Turklāt tiek organizēta parakstu vākšana, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda. Tāpēc ikvienam Latvijas patriotam ir jāparāda sava attieksme pret latviešu valodu, parakstoties par grozījumiem Satversmē. Mums tā ir dārga un svēta, tāpēc žēl, ka valsts varas iestādes un Saeima nav jau agrāk pieņēmušas attiecīgus lēmumus un likumus,” stāsta Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika.
Parakstu vākšana un sekojošais referendums prasa ievērojamus valsts līdzekļus. Taču gadījumā, ja savāks nepieciešamo skatu parakstu un Saeima nobalsos par grozījumiem Satversmē, referendums nebūs vajadzīgs.
Dz.Mazika norāda, ka citās valstīs ieceļojušie iedzīvotāji ar sapratni pieņem to, ka ir jāmācās tās valsts valodā. Protams, privātajās skolās mācības var būt arī citās valodās. Turklāt, Latvijā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka valsts skolas pakāpeniski ievieš valsts valodu kā vienīgo: 2012.gada 1.septembrī – 1.klasēs, 2013.gada 1.septembrī – 1. un 2.klasēs un tā tālāk, līdz 2024.gadā pāreja uz mācībām valsts valodā ir notikusi visās klasēs. “Jebkura valoda bagātina cilvēku. Taču pretvalstiski ir prasīt, lai valsts skolās mācības notiktu krievu valodā. Tāpēc tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, lai izsludinātu parakstu vākšanu. Šos parakstus ietvers kopējā skaitā. Ja tas tiks sasniegts, tad Saeimai būs jāizšķiras, vai tā atbalsta grozījumus Satversmes 112.pantā, papildinot to ar vārdiem “valsts valodā”. Tas nozīmē, ka valsts nodrošina iespēju par brīvu iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā,” skaidro Dz.Mazika. Līdz 9.jūnijam ir jāsavāc vismaz 153 232 vēlētāju paraksti, tas ir, ne mazāk kā desmitās daļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita atbalstu. Parakstu vākšanas vietas un darbalaiki atrodami Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā.
