Apes pievārtē otro sezonu strādā SIA “Granitex”. Tur no laukakmeņiem gatavo dažādu nokrāsu un izmēru bruģakmeņus, plāksnes, stūrakmeņus un akmeņu gabionu žogiem. Ražotne tika izveidota, izmantojot gandrīz maksimālu – 54 000 latu – kredītu atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Akmens ir sešas reizes
izturīgāks
“Šobrīd darbs rit saskaņā ar biznesa plānu, tāpēc ceru, ka viss izdosies. Akmeņus arhitektūrā un teritoriju labiekārtošanā izmanto kopš senatnes. Lai gan mūsdienās arvien pieaug mākslīgo materiālu klāsts, palielinās pieprasījums arī granīta bruģim un citiem akmens izstrādājumiem. Cilvēki novērtē akmens dabīgo skaistumu un izturību, kas sešas reizes pārsniedz cementa bruģi. Jā, akmens ir dārgāks, toties kalpo gandrīz mūžīgi. Turpretim cementa bruģis izturēs 10 līdz 15 gadus, jo mūsu klimatiskajos apstākļos ar straujām temperatūras maiņām un nokrišņiem tas paliek neizturīgs un neizteiksmīgs,” spriež uzņēmuma līdzīpašnieks Kaspars Simkevičs.
Viņš atzīst, ka daudziem šobrīd trūkst naudas, lai varētu pirkt granīta bruģakmeņus vai citus izstrādājumus. Tie ir pieprasīti tuvāk Rīgai un Jūrmalai. K.Simkevičs atzīst, ka ražošanas izmaksas ir lielas, tāpēc uzreiz nevar gūt lielu peļņu. Taču uzņēmums ir gatavs dot atlaides vietējiem, lai arī viņi varētu iegādāties krāsainos laukakmens izstrādājumus ēku daļām, pagalmiem un akmensdārziem.
Ražotnē ir modernas iekārtas
SIA “Granitex” valdes priekšsēdētāja Maruta Simkeviča stāsta, ka ideja veidot šādu ražotni radusies jau pirms trim četriem gadiem. Otras tādas Vidzemē nav, tāpēc pieredzē brauca uz Latgali un Kurzemi. “Lielus laukakmeņus vedam no savas zemes, kā arī iepērkam. Par kredīta līdzekļiem tika iegādātas divas itāļu iekārtas to sašķelšanai. Tās uzstādīt palīdzēja un divus strādniekus apmācīja sadarbības partneri no Tukuma. Darbu sāka pērn jūlijā, bet tas ir sezonas, tāpēc ziemas mēnešos ražošana tika pārtraukta,” norāda M.Simkeviča. Pērn pasūtījumu izgatavot bruģakmeni 150 kvadrātmetru platībā uzreiz nevarēja izpildīt, bet tagad tas ir iespējams. Gatavo dažādu krāsu un izmēru bruģakmeņus, turklāt tos var arī ieklāt. “Katrs bruģakmens ir kvalificētu meistaru roku darbs. Tas ir vairākas reizes apgrozīts un apstrādāts, lai varētu izmantot ēku pamatu apdarei, sienu apmūrēšanai vai izveidot celiņus un laukumus,” skaidro M.Simkeviča.
Pagaidām darbs ir diviem strādniekiem
Starta programmas, kurā tiek izmantoti galvenokārt Eiropas Sociālā fonda un valsts līdzekļi, kredīta nauda tika izlietota iekārtu iegādei akmeņu skaldīšanai. Vispirms ieurbj akmenī caurumu, kurā ielikt metāla ķīli. Ar veseri ķīli dzenot akmenī, tas lēnām saplaisā un sadalās. Akmens daļas ar pacēlāju nogādā iekārtā, kas tās sašķeļ. Pa slīdošo lenti sašķeltie gabali nonāk pie otras iekārtas, kura veido atbilstošu izmēru bruģakmens “ķieģelīšus”. Turklāt strādnieki, vērtē, kas no katra akmens var iznākt. Pašlaik pietiek ar diviem strādniekiem, taču, palielinoties pieprasījumam, darbs būs arī trešajam strādniekam. Andis Korņejs bija bezdarbnieks, tāpēc ir apmierināts, ka tagad viņam būs darbs un iespēja pelnīt. Turklāt viņš labi saprotas ar otru strādnieku Didzi Janušu.
