Septiņu bērnu māmiņai nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu operāciju jaunākajai meitiņai

Uz tādiem cilvēkiem, kā šī māmiņa, turas mūsu pasaule. Ivita Krevica audzina septiņus bērnus – četrus savus un trīs audžubērnus. Kuplā ģimene dzīvo nelielā ciematiņā netālu no Alūksnes. Visi audžubērni ir “īpaši”, ar medicīniskām problēmām. Uzņemt savā draudzīgajā ģimenē bērnus no bērnu nama, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe un uzmanība, bija apzināts Ivitas un viņas vīra lēmums. Ance ir visjaunākā, viņai vēl nav 2 gadu. Šobrīd Ancei ir nepieciešama cilmes šūnu transplantācija. Viņu jau gaida Polijas klīnikā Žagiel Med.

Tas, kas noticis ar Anci, pirms viņa nokļuva bērnunamā, nav ar prātu aptverams. Kad mazulīti izmeklēja mediķi un Ivita saņēma ārstu komisijas slēdzienu, jau no vienas domas par to, ko meitenei ir nācies pārdzīvot, audžumāte nevarēja novaldīt asaras. Protams, viņa ar vīru zināja, ka bērnam ir problēmas ar veselību, taču ko tādu bija grūti pat iedomāties. Ārsti konstatēja meitenei vairākus lūzumus, hematomas, galvaskausa plaisu, smadzeņu bojājumu un vēl virkni nopietnu diagnožu. Iemesls tam – vardarbība. Izskatās, ka bērniņš zīdaiņa vecumā ne vienu vien reizi bija kritis vai speciāli nomests, turklāt medicīniskā palīdzība viņai netika sniegta. Šobrīd Ancei ir pusotrs gadiņš. Viņa netur galviņu, nesēž un tiek barota caur caurulīti. Kad Ance piedzima, viņa bija pilnīgi vesels bērns. Tieši tāpēc cilmes šūnu transplantācija var būt ļoti efektīva un kardināli uzlabot viņas stāvokli.

Lai veiktu nepieciešamo cilmes šūnu transplantāciju, uz procedūrām Polijas klīnikā jāierodas 5 reizes, ik pa 2 mēnešiem. Šim nolūkam kopā ir nepieciešami 8670 eiro. Labdarības fonds BeOpen programmas “Zaļā lampa” ietvaros ir atvēris Ancei ziedojumu kontu, kuram ir pieslēgts ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.

No malas raugoties, lēmumu pieņemt septīto bērnu no bērnunama, turklāt ar veselu diagnožu kopumu, nevar izskaidrot. Taču, iepazīstot šo ģimeni tuvāk, pārņem cieņa un apbrīna.

Mēs viesojāmies pie Krevicu ģimenes gadumijas priekšvakarā. Kuplā ģimene dzīvo Alūksnes pusē, Mālupes ciemā, Ivitas vecāku mājā. Māja ir plaša, sešas istabas, taču tai pastāvīgi ir nepieciešams remonts. Pagalmā akurāti sakrauta malka – ziemā ir jākurina septiņas krāsnis.

Vecākajai meitai Ievai 19 gadi. Viņa šobrīd tehnikumā apgūst skaistumkopšanas specialitāti. Inesei ir 16 gadi. Viņa sapņo kļūt par kinologu. Ar savu vācu aitu suni Rego viņa piedalās speciālās sacensībās – adžiliti (tas ir viens no populārākajiem suņu sporta veidiem, kur saimnieks vada suni pa dažādu šķēršļu trasi, pārvarot to maksimāli ātri un precīzi). Istabā goda vietā atrodas speciāls plauktiņš, kurā stāv izcīnītie kausi, diplomi un medaļas. Starp tiem ir arī balvas, kuras ieguvusi vecākā māsa ar savu pundurpūdeli Remi.

Jānim ir 14 gadi, Nikam – 13. Niks bija pirmais bērns, kuru Ivita adoptēja. Viņa ar vīru gribēja, lai Jānim būtu brālis un draugs. Vecāki izgāja speciālas apmācības audžuģimenēm organizācijā plecs.lv un ieguva ģimenes statusu, kas ļauj adoptēt bērniņus ar attīstības traucējumiem. “Mēs abi ar vīru esam no daudzbērnu ģimenēm. Māja mums ir vienkārša, taču ļoti plaša. Bērni ir mūsu dzīves jēga. Un mēs padomājām, ka mūsu mīlestības pietiks vēl vienam mazulim, kuru dzīve apdalījusi”. Nikam bija attīstības traucējumi, taču rūpes, ģimenes siltums un sistemātiska rehabilitācija deva savus rezultātus – šobrīd viņš mācās sestajā klasē parastā skolā. Tas ir milzīgs sasniegums.

Ilze ir divus gadus jaunāka par puišiem, viņai ir 11 gadi. Tikpat ir arī Marinai, kuru ģimene paņēma no bērnunama. Marinai ir autiskā spektra traucējumi, viņa ir ļoti mīļa un labsirdīga meitene, kuru dievina visa ģimene.

Visus savus bērnus Ivita mīl vienādi stipri. Viņi visi ir ļoti paklausīgi, neizlutināti, atbildīgi un aktīvi. Bērni mācās mūzikas skolā (spēlē klavieres, flautu, ģitāru un akordeonu), apmeklē deju nodarbības, kori, zīmēšanas studiju, piedalās un uzvar skolas olimpiādēs. Kā Ivitai izdodas “diriģēt” šo komandu, grūti pat iztēloties. Visi ir jāpabaro, jāapģērbj, jāsagaida, jāpavada, jāapmazgā un jāpalīdz ar skolas uzdevumiem… Plus ikdienas mājas darbi.

Pirms diviem gadiem Ivita ar vīru paziņoja bērniem, ka ģimenē gaidāms pieaugums. Visi ļoti priecājās un gatavojās laimīgajam notikumam. Taču grūtniecība pārtrūka, un Ivita to pārdzīvoja ļoti smagi. Tajā laikā viņa uzzināja, ka organizācijā plecs.lv ir parādījusies četrus mēnešus veca meitenīte, kurai tiek meklēta audžuģimene. Tika sasaukta ģimenes padome un apsvērti visi “par un “pret”. Tad arī tika nolemts, ka tā nav nejauša sakritība. “Atbraucot uz bērnu namu un paņemot mazulīti rokās, es sapratu, ka vairs nespēšu to nevienam atdot. Man ļoti gribējās izdarīt tā, lai viņa sajustu, ka viņu mīl – runāt ar viņu, apskaut…” Tā ģimenē ienāca septītais bērniņš. Ivita pēc izglītības ir mediķe, strādājusi “ātrajos”. Sieviete uzskatīja, ka, pateicoties medicīniskajai pieredzei, viņai izdosies izārstēt un “izvilkt” mazo meitiņu. Ivita saprata, ka būs grūti, taču nedomāja, ka meitenei izrādīsies tik smagas traumas un tik nopietnas sekas. Speciālisti rekomendēja veikt Ancei cilmes šūnu transplantāciju, taču terapija ir ļoti dārga, tāpēc Ivita nolēma vērsties pēc palīdzības.

Ivita ļoti pārdzīvo, dzirdot runas par to, ka bērnu pabalstos viņa saņemot daudz naudas. Protams, bez valsts atbalsta izdzīvot būtu gluži vienkārši neiespējami, taču šīs naudas pietiek tikai, lai savilktu kopā galus. Un arī ne vienmēr. Apģērbs, apavi, telefoni, internets, degviela… Ancei specializēto barošanu palīdz nodrošināt Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība. Mājsēdes laikā katram bērnam bija jānodrošina savs dators vai planšete. Un vēl, iedomājieties, ka katru dienu jums ir jāpagatavo karsta maltīte deviņiem cilvēkiem. “Brokastīs mums ir putra. Pārslas un siers uz visiem sanāk ļoti dārgi. Kartupeļi, makaroni, zupas”, stāsta Ivita. “Kad gribas ko garšīgu, gatavoju kotletes. Vēl vajag atlicināt sešiem vecākajiem dāvaniņām vārda un dzimšanas dienās. Mēs cenšamies rīkot svētkus katram bērnam.”

Aizgājušajā gadā pirms Ziemassvētkiem pabalsti pienāca ar novēlošanos, tāpēc Ivitai nebija laika sagatavot dāvanas. Tad viņa izdomāja sarīkot loteriju – izsniedza katram bērnam nelielu summu un palūdza, lai katrs iegādājas dāvaniņu par tēmu “siltie Ziemassvētki”. Katrs sagatavoja kādu suvenīru – cimdus, zeķītes, konfektes… Visas dāvaniņas bērni skaisti iesaiņoja un sarīkoja Ziemassvētku izlozi, kurai sekoja mājas koncerts…

Kam nepieciešami līdzekļi

Iespēja: kā var palīdzēt cilmes šūnu terapija

Cilmes šūnu transplantācija klīnikā Žagiel Med (Polija, Ļubļina)

Cilmes šūnu terapija ir jauns oficiāls medicīnas virziens, kas balstīts uz cilmes šūnu reģeneratīvo spēju pielietojumu vairāku smagu saslimšanu ārstēšanā, kā arī rehabilitācijā pēc traumām. Cilmes šūnu unikālās spējas tiek izmantotas arī, lai aizvietotu bojātas un deģenerējošas kaulu un citu orgānu šūnas.

Cilmes šūnu terapija ir izrāviens medicīnas zinātnē, jo tās spēj pārvērsties par dzīviem neironiem, palīdzot atjaunot bērna bojāto galvas smadzeņu normālu darbību. Līdz ar galvas smadzeņu audu normālu struktūru atjaunojas arī zaudētās orgāna funkcijas. Maksimāli efektīva ir tieši mazu bērnu ārstēšana, jo augošam organismam ir lielākas izredzes uz veiksmīgu iznākumu.

Lai veiktu nepieciešamo cilmes šūnu transplantāciju, uz procedūrām Polijas klīnikā jāierodas 5 reizes, ik pa 2 mēnešiem. Šim nolūkam kopā ir nepieciešami 8670 eiro.

Labdarības fonds BeOpen programmas “Zaļā lampa” ietvaros ir atvēris ziedojumu kontu Ances atbalstam.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201,

Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ancei Mālupē

Kontam ir pieslēgts ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Tos, kas vēlas palīdzēt, papildus jautājumu gadījumā aicinām rakstīt uz epastu – info@beopen.lv vai zala.lampa@gmail.com