Rolands Kairišs, Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas priesteris
Vairo sevī garīgās vērtības
Gavēnis nozīmē no kaut kā atteikties, lai stiprinātu savu gribu. Katram cilvēkam ir ļoti viegli darīt to, ko viņš vēlas. Turpretim grūti ir veikt to, ko negribas, bet vajadzētu. Ja atturas no gaļas un citu produktu lietošanas, tas piespiež darīt kaut ko citu. Taču atteikšanās no kāda ēdiena nav galvenā gavēnī. Tā var būt arī atteikšanās no dažādām izpriecām vai aprunāšanas, no sēdēšanas pie televizora un saldumu ēšanas. Tā ir laba iespēja, ar kuras palīdzību cilvēks sevi veido.
Turklāt vajadzētu saprast, ka ir liela atšķirība starp gavēni un diētu. Gavēnis netiek ieturēts tāpēc, lai notievētu, kļūtu skaistāks vai uzlabotu veselību. Gavēņa motīvs ir vairot sevī garīgās vērtības un prast valdīt pār sevi, lai miesa nebūtu šķērslis dvēseles pestīšanai. Tāpēc gavēnis nav iedomājams bez lūgšanām. Turklāt šajā laikā to ir vairāk. Daļēji atsakoties no ēšanas, tiek arī veikti labi darbi, biežāk apmeklēti dievkalpojumi vai arī rasts cits veids garīgu vērtību apzināšanai.
Ja gavēni ievēro ar minimumu, kuru ir noteikusi baznīca, tad tas nav grūti. Arī citā laikā nebūt ne katru dienu ēdam gaļu. Turpretim stingrs gavēnis nozīmē, ka līdz sātam var ēst tikai reizi dienā. Es gavēņa laikā pārtieku no maizes un ūdens. Ja pareizi gavē, tad tas nerada problēmas. Nebūtu pareizi atteikties no pārtikas tādā mērā, lai pēc tam nevarētu pildīt savus pienākumus vai sabojātu veselību. Tāds gavēnis nebūtu patīkams Dievam. Kad es pārtieku no maizes un ūdens, tad ēdu to tik, cik gribu. Man tas ir pilnīgi pietiekami, lai varētu strādāt un darboties, nekaitējot veselībai.
Jānis Stabingis, ģimenes ārsts
Nenoliedz gavēšanu saprāta robežās
Atzīšos, ka neesmu speciālists, kas varētu analizēt gavēņa ietekmi uz veselību. Par to labāk varētu izteikties gastroenterologs un uztura speciālisti. Esmu lasījis, ka vēsturiski gavēt pavasarī ilgāku laiku sāka tad, kad daudziem nebija vairs produktu, jo pa ziemu gandrīz viss bija apēsts. Lai vismaz kaut kas paliktu, tie, kuri vadīja cilvēkus, rosināja gavēt. Tas ir vēsturiskais aspekts, kuram tāpat kā daudzām tradīcijām ir praktisks pamatojums. Ir arī versija, kāpēc musulmaņi neēd cūkgaļu. Sensenos laikos kāds karavadonis to aizliedzis ēst pēc tam, kad arābi zaudējuši kauju, jo bija saēdušies treknus ēdienus.
Savukārt no medicīnas viedokļa domāju, ka nekā slikta gavēnī nav, ja neiekrīt galējībās. Pats nekad apzināti neesmu atteicies no pārtikas produktiem, lai gan ir bijušas dienas, kurās esmu izticis bez ēšanas. Uzskatu, ka droši vien ne visiem cilvēkiem ir ieteicams ievērot gavēni. Ja ir kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, mazasinība, tad labāk ir ēst gaļu, nevis atteikties to lietot uzturā. Arī smagu slimību gadījumos gavēt nebūtu prātīgi. Manuprāt, nevienam nevajadzētu ievērot tādu gavēni, kad pilnībā atsakās no ēdiena. Cilvēka uzbūve ir tā veidota, ka viņa enerģijas un dzīvības procesiem palaikam ir nepieciešams uzņemt ēdienu. Ja ēd kaut maizi un ūdeni, tad viss var būt kārtībā. Vai tādējādi var attīrīt organismu, grūti apgalvot. Ja labi strādā aknas un nieres, tad tas notiek tāpat. Tiesa, nereti ēd par daudz, tāpēc veidojas liekais svars. Tad, protams, gavēņa laikā organisms daļu uzkrāto rezervju patērē.
Anita Vēliņa, Alūksnes luterāņu draudzes locekle
Atteikšanās rada
vēlmi sevi sakārtot
Manuprāt, gavēnis ir lieliska iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē vai uzsākt no jauna, lai iemācītos no kaut kā atteikties, darot to Dievam par godu un savai garīgajai pieaugšanai. Gavēnis nenozīmē tikai atteikšanos no ēdiena. Es domāju, ka tas ir laiks, kad mācīties kaut ko upurēt no sevis, atteikties no kādiem kaitīgiem ieradumiem un savām vēlmēm, piemēram, nenosodīt cituscilvēkus, nelasīt saturā seklu literatūru un neskatīties lētas televīzijas pārraides, atbrīvoties no nevajadzīgām lietām, vairāk nodoties meditācijai un lūgšanām. Nav viegli cīnīties ar ne tik labo sevī, tāpēc ir svarīgi sākt ar mazumiņu. Pamatojoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka, atsakoties no sātīga un daudzveidīga ēdiena, rodas vēlme attīrīties arī no visa cita – mazāk lieki runāt, būt pozitīvākai savā domāšanā, atsaucīgākai pret citiem, rodas vēlme sevi sakārtot gan iekšēji, gan ārēji.
Taču gavēnis ir arī zinātniski pamatojams, jo tas nes fizisku labumu cilvēka ķermenim. Nav noslēpums, ka ēšanas paradumi mūsdienās nav īpaši veselīgi. Pārāk daudz lietojam konservantiem bagātus un daudzkārt apstrādātus produktus. Pārtikas industrija ir balstīta uz mērķi padarīt cilvēkus atkarīgus no tās, lietojot krāsvielas, lai uzlabotu produktu izskatu, un garšas pastiprinātājus, lai iekārdinātu garšas kārpiņas. Gavēšana saprātīgā veidā, lietojot daudz šķidrumu, attīra mūsu organismu no kaitīgām vielām, kuru ķīmiskie procesi veicina slimību attīstību. Medicīnā ir spilgti piemēri, kad gan cilvēka fiziskā, gan mentālā veselība tiek uzlabota ar gavēņa palīdzību.
