Laikā, kad darbs kļuvis par deficītu, darbnīcas – salona “Zelta pavediens” rokdarbnieces par tā trūkumu sūdzēties nevar. Izveidojoties pastāvīgai sadarbībai ar veikaliem Siguldā un Rīgā, pasūtījumi ir tik bieži un apjomīgi, ka pašu spēkiem viņas vairs netiek galā.
“Sākumā mēs strādājām un nesapratām – nu, kur mēs to visu liksim? Plaukti pilni, cilvēki nenāk. Decembra beigās mums vairs nebija, ko vest uz veikalu,” pagājušā gada izskaņā notikušās pārmaiņas atceras darbnīcas – salona “Zelta pavediens” vadītāja Skaidrīte Svara.
Darbus piedāvā Rīgā un
Siguldā
Tieši šis laiks kļuva par jaunu pagrieziena punktu rokdarbnieču darbībā. Izveidojusies pastāvīga sadarbība ar salonu “Koka varde” Siguldā, veikaliem “Timba” un “Klota” Rīgā. Līdztekus tiek pieņemti arī citi pasūtījumi, kā, piemēram, no Auces kultūras centra, kura vajadzībām Alūksnes rokdarbnieces veidojušas tautiskajiem tērpiem domātas zeķes. Palaikam tiek braukts uz gadatirgiem un izstādēm, taču ne tik daudz, lai nopelnītu, cik ar mērķi parādīt, ko spēj paveikt rokdarbnieces Alūksnē, un dibināt jaunus sakarus.
Šobrīd “Zelta pavedienā” darbojas 24 rokdarbnieces ne tikai no Alūksnes, bet arī no kaimiņu novada. Visas ieguvušas pašnodarbinātā statusu, taču darbi tiek piedāvāti tikai ar “Zelta pavediena” nosaukumu. “Ja mēs katra atsevišķi piedāvātu piecus sešus cimdu pārus, tam būtu mazāks iespaids nekā tad, ja mēs ejam ar 50 līdz 60 un apjomīgāku darbu klāstu,” skaidro vadītāja. Rokdarbnieču kopējais sortiments ik dienu skatāms darbnīcā – salonā.
Piedāvā iespēju
nopelnīt
Pasūtītāji parasti izvēlas sev tīkamāko paraugu, ko gribētu tirgot vairumā, un tad visas kopējiem spēkiem izgatavo nepieciešamo daudzumu. “Nu ar pasūtījumiem mēs vairs nemaz netiekam galā – tik daudz to mums ir. Sirdsdarbiem tikpat kā neatliek laika,” atzīst S.Svara. Tieši šī iemesla dēļ viņa aicina pievienoties rokdarbnieču pulciņam jaunas darbarokas. “Uzreiz karstu naudu nesolu, bet, darbu strādājot, šeit var nopelnīt. Tas, manuprāt, šodien Alūksnē būtu visvairāk vajadzīgs sievām.”
Bažas, vai jebkurai rokdarbniecei būs atbilstoša līmeņa prasmes, S.Svara kliedē, uzsverot, ka nevienam netiek liegts mācīties. “Mēs pašas ik dienu mācāmies. Strādājam uz vietas, palīdzot cita citai, ja kaut kas neveicas. Jā, dažkārt sanāk arī kaut ko ārdīt ārā un sākt no gala, tomēr, ja ziloni var iemācīt dejot, vai tad sievieti nevarēs iemācīt adīt? Cits jautājums – vai ir gribēšana to darīt,” pauž “Zelta pavediena” vadītāja.
