Lai gan veikalos par dārzeņiem nākas maksāt vairāk nekā citus pavasarus, vietējie dārzeņu audzētāji atzīst, ka viņi cenu kāpumu izjūt maz. Tiesa, ir manāms dārzeņu trūkums, tāpēc cenu kāpums ir likumsakarīgs.
Martā visbiežāk cenas mainītas dārzeņiem, kas, salīdzinot ar situāciju pirms gada, maksā pat divas un vairāk reižu dārgāk. Tas tiek skaidrots ar pērnās vasaras plūdiem Polijā un ilgstošajām lietavām Holandē. Tās abas ir dārzeņu audzēšanas lielvalstis, kas pierāda, cik liela ietekme Latvijas tirgū ir importa dārzeņiem. Parasti tas ir pārpildīts ar ievestajiem dārzeņiem, tāpēc vietējie audzē tik, cik var iztirgot līdz pavasarim. Pašlaik kartupeļi no saimniecībām tiek pirkti par 20 līdz 25 santīmiem kilogramā, bet veikalos tie maksā vismaz 45 santīmus. Kāpostu audzētāji pirmo reizi saņem 30 santīmus par kilogramu, bet pircējiem veikalā ir jāmaksā divtik.
Dārzeņu trūkst veikalā un tirgū
“Cenu kāpumu sevišķi nejūtu. Tiesa, tirgū maniem kartupeļiem un galda bietēm cena ir nedaudz augstāka. Saimniecībā dārzeņu raža bija laba, bet piekrītu to dārdzības pamatojumam. Pagājušajā pavasarī kopumā dārzeņus iestādīja mazākās platībās, turklāt vasarā laika apstākļi nebija labvēlīgi to augšanai. Tagad dārzeņu trūkst, tāpēc cenas ir lielas,” spriež Pededzes pagasta zemnieku saimniecības “Bērzemnieki” īpašniece Vita Brilte.
Alūksnes tirgū viņa vēl pārdod kartupeļus un galda bietes, bet burkāni, kāposti un sīpoli jau ir iztirgoti. Cenu kāpums nav prognozējams ilgākā laika periodā, tāpēc šajā pavasarī zemniece nedomā palielināt dārzeņu platības. Dārzeņu vairs nav Ziemera pagasta zemnieku saimniecības “Sliņķi” veikalā “Lāse” Alūksnē. “Palikušas tikai pupiņas, bet nekādus citus dārzeņus nepiedāvājam. Kad un kādi būs jaunās ražas dārzeņi, to redzēsim,” saka veikala saimniece Viola Lāce. Tajā tiek pārdota viņas un citu zemnieku saimniecībās izaudzētā un saražotā produkcija. Kad veikalā vēl varēja iegādāties kartupeļus, to cena bija tikai nedaudz lielāka. Tagad vairs nav, ko pārdot, lai gan V.Lāce bija izaudzējusi labu kartupeļu ražu. “Mūsu veikalā kartupeļi bija lētāki nekā citur, tāpēc droši vien tos ātri izpirka,” secina V.Lāce.
Dārzeņu stādījumu platības nepalielina
Arī Ziemera pagasta bioloģiskās saimniecības “Polieši” īpašnieks Arvis Paulovičs atzīst, ka dārzeņu palicis maz. Taču viņš tos nav pārdevis dārgāk kā citus gadus, jo ir savs klientu loks, kam tos piegādā saskaņā ar līgumiem. “Parasti mums ieved lēto poļu un holandiešu produkciju, bet tagad arī šajās valstīs dārzeņiem cenas ir tādas pašas kā te. Lai gan galvaspilsētas tirgū par dārzeņiem maksā vairāk, tomēr nav izdevīgi tik tālu braukt. Tad ir vajadzīga pilna mašīna ar produktiem, kam ir pievienotā vērtība,” skaidro
A.Paulovičs. Gandrīz visi “Poliešu” dārzeņi ir jau iztirgoti. Šogad saimniecībā būs lielākas ziemas ķiploku platības, jo tie ir ļoti pieprasīti, bet pārējie dārzeņi paliks līdzšinējā apjomā. “Poliešos” tiek audzēti arī gaļas lopi, kurus pārdod izsolē. “Tā ir laba lieta. Nav jāatdod uzpircējiem par krietni zemāku cenu,” atzīst zemnieks.
Palielinās vietējo dārzeņu īpatsvars
Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” preses pārstāvis Ivars Andiņš uzsver, ka dārzeņu cenas ietekmēja arī neraža Krievijā. No lielās kaimiņvalsts Latvijā galvenokārt ziemas mēnešos ieradās uzpircēji, kuri bija gatavi maksāt augstākas cenas par dārzeņiem. “Dārzeņu dārdzību ietekmē visu apstākļu kopums. Turklāt cenas gan ir augstākas nekā pirms gada vai diviem, bet atgriežas tuvu tām, kādas bija pirms krīzes. Dārzeņu audzētāji atzina, ka tādas viņus neapmierināja, tāpēc agri vai vēlu tām bija jāaug. Taču nevar teikt, ka viss ir tikai dārgāks,” skaidro I.Andiņš. Viņš norāda, ka šobrīd daži agrie dārzeņi ir pat lētāki nekā pagājušajā pavasarī. Latvijas gurķi ir par 14 līdz 20 procentiem lētāki, jo gurķu raža ir padevusies labāka.
“Gadu no gada mūsu veikalos vietējo dārzeņu īpatsvars palielinās. Tiesa, dārzeņu vietējo audzētāji progresē soli pa solim, nevis ar lielu lēcienu. Ir ļoti svarīgi, lai dārzeņu audzēšana būtu profesionāla. Tas nozīmē, ka saimniecības specializējas viena vai divu veidu dārzeņu audzēšanā. Tad iespējams iegādāties tai atbilstošu speciālo tehniku, kas neatmaksājas daudzām dažādām kultūrām,” stāsta I.Andiņš. Lielveikaliem dārzeņus piegādā lielas specializējušās saimniecības vai arī kooperatīvi. Tikai tad tirgotāji var rēķināties ar regulāru piegādi lielos daudzumos. “Vietējiem dārzeņu audzētājiem ir labas perspektīvas gan kartupeļu, gan burkānu, kāpostu, sīpolu un galda biešu piegādē veikaliem. Tie mums ir tikai no Latvijas. Sīpolu pat nepietiek, arī svaigo kāpostu sāk trūkt, tāpēc to audzēšanu var vēl paplašināt,” atzīst I.Andiņš. Viņš norāda, ka pieprasījums varētu būt arī pēc mazāk izplatītiem garšaugiem un citām kultūrām. Tiesa, vietējiem ir grūti konkurēt ar ievestajiem agrajiem dārzeņiem, jo to audzēšanas izmaksas ir lielākas nekā Polijā, Holandē vai Lietuvā.
