Ilga Stradiņa, bijusī Alūksnes rajona dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
Jāceļ laulības un
ģimenes prestižs
Tautai nav nekā briesmīgāka, kā tukši šūpuļi un tukšas klētis. Jebkuras ieceres dzimstības palielināšanai atbalstu. Ģimenēm derīgas būtu kā informatīvās mācības, tā arī materiālais atbalsts. Latvijai jāmācās no Igaunijas, kur dzimstība un mirstība ir gandrīz līdzsvarā. Igauņi izšķiras par labu bērniem, jo tajos redz stabilitāti nākotnē. Finansiālais atbalsts, protams, mudinās radīt bērnus, bet ģimenes to nedarīs pabalstu dēļ. Bērnu balsis skanēs tajās mājās, kur vecākiem ir darbs, maize uz galda un jumts virs galvas. Tāpēc vispirms svarīgi ir radīt darbavietas. Uz dzīvi ārzemēs pārceļas cilvēki reproduktīvajā vecumā un ģimenes veido svešumā. Mūsdienās vispār ir brīvāki uzskati par attiecībām, tāpēc daudzreiz veidojas nestabilas ģimenes. Nedomāju, ka jādzīvo kā senos laikos, bet diemžēl no mūsdienu morāles kritērijiem cieš pati sabiedrība. Kad strādāju dzimtsarakstu nodaļā, reizi mēnesī organizējām saderināto sarunas par dažādām tēmām, katru gadu godinājām jaunās un stiprās ģimenes. Īstais laiks būtu ģimenes zinību pamatus mācīt jaunatnei jau skolas gados.
Iveta Indriksone, Apes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
Īstermiņa pasākumi dzimstību neveicinās
Ļoti pozitīvi, ka valdība ir izstrādājusi ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.- 2017.gadam. Vien jācer, ka sekos arī konkrēti ilgtermiņa pasākumi šo visnotaļ labo ieceru īstenošanai.
Ģimeņu atbalstam pats galvenais, manuprāt, ir valsts ekonomiskā stabilitāte. Ir jābūt iespējai ar savu godīgu darbu un izglītību saņemt atbilstošu atalgojumu, lai materiāli nodrošinātu ģimeni. Ienākuma nodokļa atvieglojumi, atvieglotu tarifu ieviešana elektroenerģijai daudzbērnu ģimenēm un citi sociālās aizsardzības programmās ierakstītie pasākumi ir atbalstāmi, bet paši par sevi tie neveicinās dzimstību Latvijā. Tie būs palīdzības pasākumi konkrētā laika posmā, bet kas notiks pēc tam? Uzskatu, ka uzņemties atbildību par ģimeni un bērniem jaunajiem cilvēkiem Latvijā pašlaik ir problemātiski tieši pastāvīgu valsts pamatnostādņu trūkuma dēļ. Diemžēl līdz ar politiķiem un politiku mainās arī nostādnes. Jautājums kopumā ir ļoti komplicēts, un jāņem vērā, ka dzimstību ar atbalsta pasākumiem palielināt tā nemaz neizdodas pat attīstītajām valstīm.
Sandis, divus gadus vecas meitiņas tētis
Laimīgiem vecākiem, ir laimīgi bērni
Kārtējais dokuments, kas tiek izstrādāts un plašākai sabiedrībai netiek parādīts. Manā skatījumā tas ir tikai papīrs un, kā jau mūsu valstī ierasts, nekas tālāk netiks risināts. Izdomāt jau var daudz, bet pierādījies, ka ar ieceru īstenošanu nemaz tik labi nesokas. Solīt sola, bet… Protams, viss pamatnostādnēs minētais būtu vajadzīgs, bet tas nu gan nav pats galvenais. Var jau mācīt, kā radīt jauku, skaistu ģimeni, bet ģimenes jau nemaz neradīsies, jo, pirmkārt, nav cilvēku, kam to darīt, otrkārt, nav nodrošināta finansiālā puse. Kārtīgas ģimenes domā, kā baros, apģērbs un lolos savus bērnus. Ja nav naudas, nav darba – tiek izlemts par labu bezbērnu dzīvei. Nevienu nevar nosodīt, ja viņš sapņo par skaistu dzīvi. Var jau teikt, ka kādreiz bērnus audzināja arī bez naudas, bet tie bija citi laiki. Tagad ir citas dzīves prasības un ar to ir jārēķinās. Protams, ir vecāki, kam finansiālā situācija nav galvenā un kas bērnu audzina, kā pagadās. Tā tad nu arī aug klaiņojoša, noziedzīga paaudze. Ja vecāki būs laimīgi un dzīvos piepildītu dzīvi, arī bērns būs laimīgs un priecīgs.
