Alūksnes novadam Lauku atbalsta dienestā ir iespēja apgūt vēl 37 000 latu Eiropas naudas. Vakar tautsaimniecības komitejā nolēma, ka šo naudu izmantos Strautiņu pamatskolas, Jaunlaicenes tautas nama un Jaunlaicenes muižas muzeja apkures sistēmu rekonstrukcijai.
Skatot šo jautājumu, starp deputātiem izvērtās plašas diskusijas. “Alūksnes Ziņas” novēroja, ka katrs deputāts cenšas pavilkt deķīti uz to pusi, ar kuru pagastu pats ir vairāk saistīts.
Prioritāte – apkures sistēmas
Tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers pauda, ka prioritātei jābūt apkures sistēmu remontiem. Kopā ar pašvaldības būvinženieri ir apsekotas vairāku iestāžu apkures sistēmas novadā. Remontu vajadzētu Mārkalnes tautas namā, esošo apsildi ar elektrību nomainot pret centrālapkuri un izbūvējot jaunu katlumāju, kam vajadzētu 20 000 latu, Liepnas internātpamatskolā, kur trasēs ir lieli zudumi, Malienas speciālajā bērnudārzā “Mazputniņš”, kur novecojis apkures katls. Jaunalūksnes bērnudārzā “Pūcīte” jāveic rekonstrukcija esošajos siltumapgādes tīklos, bet tam vajag vairāk finansējuma. Jaunlaicenes pagastā 2.kārtas laikā centrālapkurei paredzēts pieslēgt sporta zāli, pagasta pārvaldes ēku, muižas muzeju un tautas namu. Dz.Adlers uzsver – ja šo projektu sašaurinātu un centrālapkurei pieslēgtu tikai tautas namu un akreditēto muižas muzeju, ko tagad apsilda ar elektrību, vajadzētu 29 000 latu. Bet Strautiņu pamatskolā ir novecojis apkures katls, tam vajadzētu apmēram 12 000 latu. “Manuprāt, prioritāri atbalstāmas būtu šīs divas vajadzības, lai arī dažus tūkstošus latu tad vajadzēs “piemest” no pašvaldības budžeta,” saka Dz.Adlers. Viņš uzskata, ka Mārkalnē vajag tik lielus finanšu ieguldījumus, ka ieguvums neattaisnotu izmaksas. Savukārt Liepnas internātpamatskola un “Mazputniņš” saņem valsts finansējumu, tāpēc tur pašlaik nevajadzētu ieguldīt Eiropas un pašvaldības finansējumu, bet risināt situāciju par valsts līdzekļiem.
Naudai sevi jāatpelna
Deputāts Laimonis Sīpols norāda, ka valsts internātpamatskolai un speciālajam bērnudārzam finansējumu piešķir atalgojumam un uzturēšanai – kapitālieguldījumi savās ēkās jāveic pašvaldībai. Pašvaldības ekonomiste Evita Ņedaivodina iebilst, ka no valsts saņemtajā ikdienas uzturēšanas finansējumā ietilpst arī telpu un iekārtu remonts, taču valsts nepiešķir finansējumu pilnā apmērā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, kas arī rada problēmas. Mārkalnes pagasta teritorijas attīstības speciāliste Daiga Vītola centās aizstāvēt mārkalniešu intereses, norādot, ka ziemā tautas namu nevar izmantot, jo ir ļoti auksts, bet apkurināt ar elektrību nevar atļauties. “Ja neremontēs šogad, tad nākamgad tas jau maksās dārgāk, jo ēka ies postā. Jā, Mārkalne nav ekonomiski izdevīga, jo iedzīvotāju ir mazāk, bet ikviens iedzīvotājs tomēr ir vērtība,” uzsver D.Vītola. L.Sīpols norāda, ka Mārkalne gan neizmantoja visu Lauku atbalsta dienestā pieejamo finansējumu atšķirībā no Jaunlaicenes, uz ko Dz.Adlers iebilda, ka šoreiz noteikti jābūt ekonomiskam ieguvumam, lai atslogotu novada budžetu.
Par Jaunlaicenes un Strautiņu projektiem balsoja tautsaimniecības komitejas deputāti Dz.Adlers, A.Zariņš un Ēriks Mediss, bet atturējās L.Sīpols un Verners Kalējs. Tagad sāks rakstīt projektus, kam pēdējais iesniegšanas datums ir 24.aprīlis.
