Gulbenes rajona tiesas sēdē 10.martā turpināja izskatīt Astrīdas Bēteres prasību pret Alūksnes novada domi par atšķirīgas attieksmes konstatēšanu darba tiesisko attiecību dibināšanas procedūrā un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Šajā tiesas sēdē tika uzklausīti liecinieki.
Par lēmumu uzzina no avīzes
Kad Alūksnes novada pašvaldībā pērn atbrīvojās vieta Kultūras un sporta nodaļā, uz to pieteicās A.Bētere un vēl divi pretendenti. 28.janvārī A.Bētere saņēma pašvaldības vēstuli, kurā skaidrots, ka lēmums par izmaiņām tiks pieņemts kādā no tuvākajām domes sēdēm. Ņemot vērā šos apstākļus, “šobrīd kultūras darba organizators netiks pieņemts”, teikts vēstulē. Tāpēc A.Bētere gaidīja, kad tiks izvērtēti pretendenti. Atteikumu viņa nav saņēmusi līdz šim brīdim. Taču 24.maijā no informācijas laikrakstā “Alūksnes Ziņas” viņa uzzināja, ka par kultūras darba organizatori strādās Valda Zeltiņa. A.Bēteres advokāts Guntars Freijs secina, ka konkursā pieteikušies uz šo amatu nav tikuši vērtēti, turklāt ir bijusi atšķirīga attieksme, izvēloties šim darbam V.Zeltiņu. “Astrīdas Bēteres vienlīdzīgas tiesības uz darbu ir aizskartas, jo pašvaldība ir pārkāpusi atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas noteikts Darba likumā,” norāda G.Freijs. Atšķirīga attieksme var būt gan politiskās piederības, gan citu apstākļu dēļ.
Nevērtē atbilstību amatam
Deputāts Laimonis Sīpols pēc V.Zeltiņas iecelšanas atzina, ka “amats ir piemeklēts cilvēkam”. Tiesas sēdē, būdams liecinieks, viņš savu viedokli nedaudz “mīkstināja”. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins tiesā skaidroja, ka nevis V. Zeltiņas iecelšana, bet izšķiršanās par šīs štata vietas nepieciešamību bija politisks lēmums.“Godīgi sakot, es nevienu cilvēku neesmu pieņēmis darbā un nevienu neesmu atlaidis. Neesmu arī piedalījies nevienā darbinieku izvērtēšanā. Par to atbild izpilddirektore,” atzina A.Fomins. Viņš nevarēja atbildēt, vai ir patiesa informācija, ka izpilddirektore Kultūras un sporta nodaļas vadītājai likusi izšķirties – vai nu pieņem V.Zeltiņu, vai arī šī štata vieta tiks likvidēta. V.Zeltiņa atzina, ka atteikties no Attīstības nodaļas vadītājas amata bija viņas “politiskais lēmums”. To viņa pieņēmusi tāpēc, ka nebija iespējams sastrādāties ar kādu nodaļas darbinieku. V.Zeltiņa secināja, ka A.Bēterei ir liela pieredze kultūras darbā. Tomēr uzsvēra arī savu pieredzi, augstākās ekonomiskās izglītības un organizatorisko spēju priekšrocības.
Vēlas mainīt negodīgu
attieksmi
Novada domes jurists Arturs Upīts secināja, ka tiesas materiālos un liecībās nav gūts apstiprinājums atšķirīgai attieksmei pret A.Bēteri. Viņš uzsvēra, ka Darba likuma 29.panta 8.daļas nosacījumi paredz morālo atlīdzību tikai pašvaldības darbiniekam, tāpēc tāda nepienākas A.Bēterei. “Gadījumos, ja darba līguma nosacījumi nav rupji pārkāpti, darbiniekam ir visas tiesības ieņemt citu vietu tajā pašā darbavietā. Ja viņa kvalifikācija atbilst attiecīgajai štata vietai, tad darba devējam, pirmkārt, ir jānodrošina ar darbu tas, nevis jāpieņem kāds cits no malas. Tāpēc Valdai Zeltiņai bija priekšrocības salīdzinājumā ar konkursa pretendentiem,” skaidroja A.Upīts. G.Freijs atzina, ka diemžēl neizdevās iegūt tiešus pierādījumus tam, ka V.Zeltiņa šo vietu ieguva pret solījumu domes sēdēs balsot saskaņā ar koalīcijas vēlmēm. “Cilvēki, kas to varētu apliecināt, nav gatavi ierasties tiesā. Taču mans mērķis nav kādu iznīcināt vai saņemt atlīdzību par morālo kaitējumu. Es mēģināju pārraut vietējo politiķu savstarpējo tirgu – “tu man, es tev”,” saka A.Bētere.
