Lai arī Alūksnes novada domes šāgada budžets ir apstiprināts, pašvaldībā nerimst diskusijas par pagastu pārvalžu izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu.
Alūksnes novada domes ekonomiste Valda Silicka “Alūksnes Ziņām” norāda – budžets ir samazināts, bet tā, ka nevar kāds izdzīvot, neesot.
Administrācijai – gandrīz miljons
Viņa uzsver, ka pagastu pārvaldes pieprasīja ļoti lielas summas budžetā, lai gan bija rosināts plānot pēc iespējas ekonomiskāk. “Piemēram, komunālajā nozarē pagastiem ieņēmumus un izdevumus vajadzēja sabalansēt, bet izdevumi ir lielāki. Šī ir vēl nesakārtota nozare, jo būtībā arī pagastos rūpes par apkuri, atkritumu apsaimniekošanu un ūdensapgādi būtu jānodod uzņēmumiem, jo tā nav pašvaldības funkcija. Pilsētā par šīm nozarēm gādā uzņēmumi, tādēļ nav arī objektīvi salīdzināt finansējumu uz iedzīvotāju pilsētā un pagastos,” saka V.Silicka. Viņa uzsver, ka ļoti daudzas funkcijas novadā ir kopējas, par ko maksā visi, piemēram, administrācijas izmaksas, Eiropas fondu līdzekļu apguve un kredītu atmaksa. “1 208 997 lati paredzēti administratīvajām izmaksām, tostarp 20 000 latu nesadalīto līdzekļu un 217 228 latu kredītu procentu maksājumi. Līdz ar to tikai administrācijai pilsētā un pagastos, deputātu darba apmaksai gadā tērēs 971 769 latus,” saka V.Silicka.
Visu vairs nevar atļauties
Pagastu pārvaldēs un pilsētā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, finansējums ir diezgan atšķirīgs. Alūksnes pilsētā – 63 lati, Alsviķos – 68 lati, Annā – 112 lati, Ilzenē – 154 lati, Jaunalūksnē – 54 lati, Jaunannā – 108 lati, Jaunlaicenē – 78 lati, Kalncempjos – 80 lati, Liepnā – 70 latu, Malienā – 103 lati, Mālupē – 91 lats, Mārkalnē – 115 lati, Pededzē – 89 lati, Veclaicenē – 133 lati, Zeltiņos – 158 lati, Ziemerī – 81 lats. Savukārt vidēji uz vienu novada iedzīvotāju – 77,55 lati. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver, ka starpība ir nesamērīga un pagastu izdevumi ir jāpārskata. “Pagastos ar nelielu iedzīvotāju skaitu mēs diemžēl vairs nevaram atļauties atsevišķas pozīcijas. Pašlaik atsevišķi pagasti var kaut ko atļauties tāpēc, ka tiek dotēti no citu teritoriju līdzekļiem, bet kaut kur ir jābūt griestiem dotācijai. Savukārt komunālo saimniecību pašvaldībai vispār nevajadzētu dotēt. Mans priekšlikums ir dalīt līdzekļus uz iedzīvotāju skaita – apmēram 100 latus – un piemērot koeficientu tiem, kam ar šo naudu nepietiek savu funkciju veikšanai,” pārliecināts Dz.Adlers.
Darba algas nemazinās
Pagastu pārvaldēm jau ir uzdots pārskatīt budžetu pa klasifikācijas kodiem. Teritoriālās komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis norāda, ka pagasti vienas jomas izdevumus ir “noslēpuši” zem vairākiem klasifikācijas kodiem, īpaši komunālajā saimniecībā, līdz ar to notiek dublēšanās. Viņš atgādina, ka līdz maijam iedzīvotājiem pagastos pašiem jāuzņemas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, kas arī taupīs novada budžeta līdzekļus. Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko norāda, ka pagastos vērojama situācija: jo mazāk iedzīvotāju, jo lielāki izdevumi. Viņš piekrīt, ka komunālajā saimniecībā var atrast ekonomiju, bet apšauba ieceri uz iedzīvotāju iedalīt 100 latus, jo tad pagastos būšot jāslēdz atsevišķas iestādes.
Komitejā vienojās, ka izstrādās vienotus kritērijus finanšu sadalei pagastiem, bet darba algas vairāk nesamazinās. Kā norādīja deputāts Ēriks Mediss – vietām jau veidojas absurda situācija: apkopējam alga ir lielāka nekā kvalificētam darbiniekam ar augstāko izglītība. Savukārt deputāts Andis Zariņš ierosināja pagastus sadalīt trīs grupās, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, un tad katram piemērot koeficientu. Par šo jautājumu diskusijas turpināsies arī marta tautsaimniecības komitejas sēdē.
