Nenoliedzami – cilvēkam ir jārūpējas par savu veselību! Uz to mudina arī valsts, kas izveidojusi profilaktisko apskašu programmu. Tā gan vairāk balstīta uz konkrētām vecuma grupām, piemēram, mazuļiem pirmajā dzīves gadā, vai problēmām (vēža skrīnings sievietēm – dzemdes kakla onkocitoloģiskie izmeklējumi un mamogrāfija). Taču arī pārējie pieaugušie tiek regulāri aicināti pie ģimenes ārsta. Bez maksas noteikt svaru un garumu, ādas un gļotādas stāvokli, apskatīt limfmezglus, izmērīt asinsspiedienu, pulsu un veikt citas vispārējas darbības. Tomēr, lai panāktu vēlamo efektu, ārkārtīgi svarīga ir pacienta un ārsta spēja saprasties un sadarboties, pārliecināta ģimenes ārste Una Leitāne.
Jāzina, kurā virzienā meklēt
«Cilvēka ķermenis nav mehānisms, ko varētu apskatīt un salabot kā automašīnu. Tāpēc, kad pie manis atnāk pacients, cenšos viņu mudināt uz sarunu, lai saprastu, kas viņam īsti traucē un šajā brīdī neļauj sadzīvot ar sevi,» stāsta U.Leitāne. Mediķe novērojusi, ka mūsdienu cilvēks bieži it kā dzīvo sev garām, ko veicina problēmas ģimenē, darbā un sadzīvē. Mūžīgais laika trūkums, stress. Tāpēc gribas ātras atbildes un risinājumus arī veselības jomā, un maldīgi šķiet, ka ātras apskates un analīzes to varētu dot.
«Lielā bīstamība ir tā – labi, analīzes uztaisījām, bet varbūt tieši to parametru, ko vajadzēja, nepārbaudījām, jo iepriekš nebija sarunas. Nav «atnesta» konkrēta problēma, ko vajadzētu nevis pašam ar prātu «izfunktierēt» vai izlasīt internetā, bet patiesi just,» turpina ģimenes ārste. Viņa skaidro, ka pastāv dažādas asins analīzes. Vienās tiek pētīts asins šūnu sastāvs, kas var atklāt leikozi un mazasinību. Asins klīniskās ķīmijas jeb bioķīmijas analīzēs izmeklē konkrēta orgāna vai orgānu sistēmu funkciju. Piemēram, aknu darbību. Diagnosticē C vai B hepatītu, nosaka holesterīna un cukura līmeni. Savukārt seroloģiskās analīzes ļauj ieskatīties imūnsistēmas darbībā un saprast, vai nesirgstam ar encefalītu un Laimas slimību. Tāpēc ģimenes ārsti bieži vien nesteidzas nozīmēt asins analīzes, jo vajadzīga papildu informācija no pacienta. Jāatzīst, ka obligāta asins analīze līdzīgi kā plaušu rentgenogramma ar dažiem izņēmumiem vairs nav iekļauta valsts profilaktisko apskašu programmā, kas, visticamāk, noticis arī finansiālu apsvērumu dēļ.
Svarīgas attiecības
«Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas pacientam kaut ko aizliegt. Jebkuram mediķim taču ir vēlēšanās nonākt līdz diagnozei, un analīzes un izmeklējumi tam palīdz. Nav jāuztraucas, ka kaut kas netiks nozīmēts. Ņemot gan vērā visu, kas patlaban notiek ap medicīnu, grūti iegūt pacientu uzticēšanos,» pauž. U.Leitāne, uzsverot mediķu un pacientu savstarpējo attiecību nozīmi. Pārāk lielas simpātijas vai antipātijas kaitējot objektīvam vērtējumam.
35 gadus vecā Antra no savas pieredzes šim sarakstam pievieno arī ārsta emocionalitāti. «Mans ģimenes ārsts ir īsts garastāvokļa cilvēks. Ja tas ir slikts, nostāja ir aptuveni šāda – ko tu te atnāci?! Mans vīrs vēlējās pārbaudīt sirdi, bet daktere sākumā atrunājās, ka pirms pieciem gadiem visi izmeklējumi jau izdarīti. Arī bērnam atteica taisīt analīzes, jo pirms gada tās jau bijušas. Viņš taču esot vesels! Pēc tam viss gan tiek nokārtots,» stāsta sieviete. Antra pārliecināta, ka izmeklēties pie ārsta būtu jāiet, ja radušās sūdzības, vai aptuveni reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.
Vieglāk dzīvot neziņā
Lai arī valsts piedāvā pieaugušajiem veikt bezmaksas profilaktiskās apskates, kurās, ļoti iespējams, arī tiks nozīmētas asins analīzes, daudzi never ārsta kabineta durvis gadiem ilgi, kā arī ignorē īpašās uzaicinājuma vēstules.
«Daudzi cilvēki tīri neapzināti izvairās no šīm apskatēm, jo nav gatavi atbildēm. Baidās – ja nu kaut ko atrod, ko darīt tālāk? Vieglāk dzīvot nezināšanā. Īpaši tas raksturīgs vīriešiem,» novērojusi U.Leitāne. Viņa pārliecināta, ka izmeklējumu rezultātiem vispirms vajadzētu nonākt pie ģimenes ārsta, kurš tālāk koordinē ārstēšanu. «Pie mums analīžu rezultātus pacientiem izsniedz uz rokas, bet ir valstis, kur tos nosūta ārstējošajam ārstam. Citādi pacients ierauga visus tos plusiņus un mīnusus un krīt panikā. Tad ārstam būtiski izskaidrot, ka tie uzreiz nenozīmē smagu slimību vai invaliditāti,» saka U.Leitāne.
