Spītējot salam, Viktora Ķirpa Ates muzejā 19.februārī tika atzīmēti vieni no latviešu gadskārtu ieražu svētkiem – Meteņdiena.
Ates muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Ilze Miķelsone stāsta, ka pasākuma apmeklētāji aktīvi piedalījās masku gājienā, vizinājās no kalniņa, darināja pastaliņas un linu auklu apavus, kā arī lēja vaska sveces. Ikviens varēja iestiprināties ar tādiem Meteņdienai raksturīgiem ēdieniem kā putraimu putru, tēju, pīrādziņiem un pelēkajiem zirņiem.
„Lai vairotu bagātību, veiksmi un izdošanos visa gada garumā, viena no tradīcijām Meteņos ir iešana ķekatās. Lai arī Ates muzejam un tā apmeklētājiem šis gads būtu veiksmīgs un bagāts, Meteņdiena sākās ar iešanu ķekatās pa visu sētu – no ēkas uz ēku. Ķekatu gājienā aktīvi iesaistījās pasākuma apmeklētāji, bet par Meteņdienas tradicionālajām ieražām, dziesmām un rotaļām gādāja Baltinavas folkloras kopa. Labas ražas nodrošināšanai svarīga ir arī laišanās no kalna, tāpēc ikviens aizrautīgi vizinājās no kalna uz cisu maisiem, plēvēm un ragaviņām. Bija prieks redzēt, ka šļūkšana no kalniņa ir interesanta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Latviešu tautas ticējumā teikts: „Jo garāks brauciens no kalna, jo garāki lini augšot nākamajā gadā”. Spriežot pēc cilvēku aktīvās iesaistīšanās un braukšanas no kalna, šogad gaidāma laba raža,” saka I.Miķelsone. Pēc aktīvās darbošanās svaigā gaisā ķekatnieki un pasākuma dalībnieki devās uz saimes māju, kur visus gaidīja silta un garšīga Meteņdienas putra, karsta tēja un dažādas Meteņdienai raksturīgas nodarbes. Baltinavas folkloras kopas dalībnieki stāstīja par Meteņdienu un tās nozīmi.
„Interesanti bija uzzināt, ka Meteņos laiks „apmetoties” siltāks, kā arī šajā dienā sākas gavēnis un tiek „atmesti” treknie ēdieni. Laima šajā dienā metot dāvanas, tāpēc, iespējams, radies nosaukums Meteņi. Baltinavas folkloras kopas vadītāja Antoņina pastāstīja, ka Meteņdienā jāēd pīrāgi, cūkas galva, cūkas aste, cūkas šņukurs un miežu biezputra, lai labi augtu labība un bērniem labi veiktos mācībās. Meteņos nedrīkstot braukt mežā un vest kaut ko mājās, lai izvairītos no visa sliktā. Nedrīkst šūt un adīt, jo tad augot gari pirksti. Nedrīkst arī vērpt, jo tad mazi sivēni trīcot, raustoties un griežoties riņķī. Pie ugunskura nedrīkst ēst rudzu maizi, jo tad vasarā rudzi izdegšot. Nedrīkst arī sietus cilāt, jo tad mušu būšot daudz,” norāda I.Miķelsone.
Pēc tam ikviens varēja gatavot pastaliņas Jaunlaicenes muzeja ceļojošajā darbnīcā Sandras Jankovskas vadībā, bet linu auklu apavus gatavot mācīja Anita Šteinerte. Savukārt Vija Miķelsone apmeklētājiem mācīja, kā izgatavot vaska sveces. „Visi pasākuma dalībnieki izrādīja lielu interesi gan par apavu darināšanu, gan sveču liešanu. Pašu pagatavotās pastaliņas un sveces katrs varēja ņemt sev līdzi uz mājām,” saka I.Miķelsone.
