Satraukti un politiskiem pārmetumiem bagātīgā gaisotnē pagājušajā ceturtdienā aizritēja Alūksnes novada domes finanšu komitejas sēde, kur divas stundas diskutēja par šāgada budžetu. Līdzekļu ir mazāk nekā pērn, tādēļ visiem liek vēl ciešāk savilkt jostas.
Pie budžeta veidošanas novadā strādā jau divus mēnešus, un arī deputāti bija aicināti piedalīties tā izstrādē ar saviem priekšlikumiem, tomēr komitejā izskanēja daudz pārmetumu, piemēram, ka gada laikā tā arī neesot tapuši vienoti kritēriji novada budžeta veidošanai. Budžetu plānots apstiprināt domes sēdē 24.februārī, bet gala vienošanās ceturtdien vēl netika panākta. Lai arī laika ir maz, rīt tiks organizēta ārkārtas finanšu komitejas sēde, kur komiteju vadītāji izteiks savus priekšlikumus, uz kā rēķina vēl varētu taupīt.
Grūtāk tapušais budžets
Sabalansēt šāgada budžetu esot bijis visgrūtāk – budžets būs bezdeficīta, sadalot līdzekļus pēc funkcijām, nevis iedzīvotāju skaita kā pērn. Visu funkciju veikšanai uz iedzīvotāju novadā plānots tērēt 278 latu. Ieņēmumi iecerēti 8 546 022 lati un vēl 1 169 671 latu saņems kā aizdevumus no Valsts kases dažādu projektu īstenošanai, bet naudas līdzekļu atlikums uz gada beigām ir 1 421 455 lati, kur gandrīz visu summu veido Eiropas fondu projektu līdzekļu atlikums. Savukārt kārtējā gada izdevumi kopā plānoti 10 533 283 latu apmērā. Pašvaldības ekonomiste Evita Ņedaivodina norāda – ja pērn valsts pašvaldībām budžetā garantēja 92 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tad šogad – 96 procentus, bet summāri Alūksnes novadam tas esot par 259 691 latu mazāk, jo iekšzemes kopprodukta prognoze ir mazāka. “Turklāt, ja pērn ieņēmumi no IIN mūsu novada pašvaldībai bija 3,7 miljoni, tad šogad plānojam vairs tikai 3,2 miljonus – tā ir liela starpība,” stāsta E.Ņedaivodina. Ekonomiste Valda Silicka piebilst – jāņem vērā arī to, ka Alūksnes novadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 213 cilvēkiem. “Tas ir divu lielu iestāžu budžets, šīs naudas mums vairs nav,” saka V.Silicka.
Pārmet mazus ieņēmumus
Deputāts Laimonis Sīpols interesējas, cik liels kredītportfelis aizņēmumiem pašvaldībai vēl atlicis. V.Silicka norāda – salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir palielinājies un drīz pašvaldība sasniegs maksimāli atļauto apmēru, toties dalāmā summa šogad esot daudz mazāka. Deputāts Andis Krēsliņš jautā, cik ilgi pašvaldība maksāšot milzīgas summas par nevienam nevajadzīgu telpu uzturēšanu, par piemēru minot kādreizējo skolas ēku un sporta halli Annā, kur izdevumi esot 12 000 latu gadā, bet ieņēmumi – tikai ap 250 latu. Viņam neesot arī saprotams, kādēļ tautas nami plānojot tik mazus ieņēmumus. “Zināmā mērā ieņēmumi liecina par to, cik cilvēkiem ir nepieciešama mūsu sniegtā kultūras dzīve un tās kvalitāti,” domā A.Krēsliņš. Deputāte Marina Ramane gan norāda – pašreizējā ekonomiskajā situācijā tautas nami rūpīgi izvērtē, vai vispār rīkot lielu pasākumu, turklāt pasākumu plāns tiekot saskaņots ar kaimiņu kultūras iestādēm, lai nedublētos. Neiztrūkstoši notiekot arī pasākumi par brīvu un pasākumi, kur izdevumi un ieņēmumi ir “pa nullēm”. Bet deputāts Verners Kalējs interesējas, kā novada pašvaldības policija varēja pamatot savus izdevumus, ja šogad šīs iestādes budžets palielinājies par 6000 latu? Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova skaidro – šis palielinājums ir tikai tāpēc, ka ar janvāri valstī tika palielināta minimālā darba alga.
Uzskata, ka lobē
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, tāpat kā deputāti Ainars Melders un Andis Zariņš, pārmet, ka novadā joprojām neesot izstrādāti vienoti kritēriji budžeta līdzekļu sadalei, lai gan par to esot vienojušies, jau apstiprinot pagājušā gada budžetu. “Es labprāt no ekonomistiem redzētu variantus, kā līdzsvaroti veidot budžetu un līdzekļus sadalīt pēc iespējas godīgāk, jo pašlaik tā veidošana ir ļoti lobēta: daži ielobē un dzīvo labāk, daži – godīgi samazina un zaudē,” domā A.Zariņš. Dz.Adlers uzskata, ka viens piemērs, kur trūkstot vienotu kritēriju, esot par skolēnu ēdināšanu. A.Melders pārmeta, ka pagastu pārvaldes neesot veikušas uzlabojumus štatos, bet tik gaidot, kā deputāti pateiks. L.Sīpols iebilst, ka visus nekad nevarēšot vienādot. Savukārt J.Čugunova atgādina, ka jau tika izstrādāti vienoti kritēriji līdzekļu sadalei izglītības iestāžu uzturēšanai, kā rezultātā daudzās pagastu skolās naudas vajadzējis vairāk. “Tāpēc jārēķinās arī ar zaudējumiem, ne tikai ekonomiju. Pārmetumi par lobēšanu ir nepamatoti, jo arī deputāti bija aicināti piedalīties budžeta tapšanā, bet tikai retais to darīja. Iestāžu vadītāji pamatoja, pierādīja izdevumu un ieņēmumu pozīcijas. Jāņem vērā atšķirīgie apkures veidi – gāze, malka, elektrība, jo no tā veidojas starpība iestāžu uzturēšanas izmaksās. Iespēju robežās jau tagad elektrības apkuri aizvietojam ar citu – lētāku,” saka J.Čugunova.
Diskusija par sociālo budžetu
Plašas diskusijas raisās par lielo sociālā budžeta apmēru. Dz.Adlers rosina sociālajā budžetā noteikt “griestus”, lai ierobežotu pabalstu izmaksu. “Tagad mēs tik maksājam – beigās piektā daļa līdzekļu tiek tērēti sociālajām vajadzībām! Mēs nesekojam līdzi, lai nebūtu tā, ka viens iet uz darbu un mēnesī saņem 160 latu “uz rokas”, bet kaimiņš iet pēc pabalsta un kopā ar ģimeni saņem 400 latu mēnesī,” saka Dz.Adlers. Savukārt A.Melders asi iestājas pret līdzekļu samazināšanu sociālajām vajadzībām un uzsver, ka sociālajā budžetā jau esot veikts samazinājums.
Taupīs ne-obligātajās
funkcijās
Novadā ir izveidots saraksts ar funkcijām, kas pašvaldībai nav obligāti jāveic, bet ko apmaksā no novada budžeta. A.Krēsliņš ierosina no šo izdevumu pozīcijām samazināt vēl 100 000 latu. “Ja šodien to neizdarīsim, tad atliksim miršanu uz rītu. Lai cik grūti būtu, bet ne-obligātās funkcijas ir vienīgā sadaļa, kur varam atrast ietaupījumu,” saka A.Krēsliņš. L.Sīpols gan uzskata, ka tā nebūtu prātīgi darīt, jo tas tikai satracināšot iedzīvotājus. Tomēr ceturtdien pēc finanšu komitejas deputāti vienojās par jomām, kas nav pašvaldības funkcijas un kur vēl meklēs iespēju taupīt. J.Čugunova “Alūksnes Ziņām” norāda, ka rītdienas ārkārtas finanšu komitejā jau apspriedīs iespēju novada Tūrisma informācijas centru neveidot tomēr kā atsevišķu iestādi, bet nodarbināt speciālistus Kultūras un sporta nodaļā. “Izvērtēsim arī komunālo maksājumu apmēru pagastos, kur pašlaik pašvaldības izdevumu ir vairāk nekā ienākumu no iedzīvotāju maksājumiem, un vēlreiz analizēsim novada pašvaldības policijas budžetu,” viņa saka. Savukārt citu tuvāko komiteju un darba grupu sēdēs dienaskārtībā būšot situācijas analizēšana pirmsskolas izglītības iestādēs, skolēnu ēdināšanā un skolēnu pārvadājumos. “Šobrīd jau analizējam skolēnu pārvadājumu sistēmu savā novadā – vai nenotiek nelietderīga un tāla braukšana,” saka J.Čugunova.
