Ainārs Bukšs: “Man ir cerība ar savu piemēru rādīt priekšzīmi maniem 22 un 17 gadus vecajiem dēliem.”
Sestdien Alūksnē pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem savu karavīra zvērestu deva 158 rezerves karavīri, kuri 21 dienu apguva karavīra pamatzināšanas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas rīkotajās brīvprātīgo rezervistu militārās pamatapmācības kursā. Rezervisti atzina – trīs nedēļas Strautiņu mežos bijušas izaicinājumu pilnas, taču dienests vasarā tomēr šķietot vieglāks nekā iztēlojoties to ziemā.
Gatavība valsts aizsardzībai
Ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Māris Utināns, jaunais NBS Kājnieku skolas komandieris majors Jurģis Pavlovskis un citi Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Sadarbībā ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādi ceremonijas viesiem tradicionāli bija iespēja apskatīt militāro tehniku, ieročus, medicīnas aprīkojumu un karavīra individuālo ekipējumu.
Rezervistu militārās pamatapmācības kursa priekšnieks majors Jānis Mucenieks pastāstīja, ka rezervista militārās apmācības kursa laikā rezervisti ieguva pamatzināšanas ieroču apmācībā, darbā ar karti un kompasu, kā arī apguva pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus. Pēc zvēresta došanas viņi saņem rezerves karavīra apliecību, apliecību par kursa sekmīgu apguvi un tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Iegūtās zināšanas un prasmes ir pamats turpmākajai gatavībai valsts aizsardzībai – rezerves karavīri reizi četros gados piedalās obligātajā militāro iemaņu atjaunošanas kursā. Starplaikos viņi var tikt iesaukti arī pārbaudes mācībām, par ko tiek laikus sniegta informācija.
Nākamo rezerves karavīru augsto motivāciju uzteic instruktori. “Raugoties no Ukrainas karadarbības pieredzes, var teikt, ka šāda – 21 dienu ilga – apmācība būtu nepieciešama ikvienam Latvijas pilsonim. Ja kāds nevar atrast laiku vasarā, viņš droši savus spēkus var izmēģināt apmācības kursā ziemā. Ikviens interesents te tiek gaidīts un ikvienam šeit tiks sniegtas atbildes uz jebkuru interesējošo jautājumu,” saka kaprālis Ruslans Talarovs, aicinot rezervistus spert arī nākamo soli, neapstāties militāro zinību apguvē un pēc zvēresta došanas stāties Zemessardzē.
Lieliska iespēja pamēģināt nezināmo
Brīvprātīgo rezervistu militārās pamatapmācības kursu NBS Kājnieku skola Alūksnē rīko kopš 2018. gada. Kā stāsta majors Jānis Mucenieks, kursa popularitāte, gadiem ejot, tikai pieaug. Ja sākotnēji par to gadā interesējās vien nepilns vads jeb aptuveni 40 cilvēku, tad līdz ar agresorvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā kurss ir teju pārpildīts līdz tā maksimālajai kapacitātei – 200 cilvēkiem.
“Pilsoņi nopietni uztver savas valsts aizsardzību. Šāda gatavība un apņēmība apgūt militārās zināšanas ir tikai apsveicama. Vienlaikus jāsaka, ka šīs kurss ir tikai sākuma punkts pirms tālākās apmācības. Tā ir lieliska iespēja pamēģināt nezināmo cilvēkiem, kuri vēl nav izlēmuši par dienestu Zemessardzē, vai jauniešiem, kuri vēlas gūt ieskatu pirms valsts aizsardzības dienesta,” saka majors J. Mucenieks.
Arī alūksnieši
Kā pēc ceremonijas atzina paši rezerves karavīri, viņu izvēle savu brīvo laiku veltīt karavīru zināšanu apguvei nozīmē skaidru apņemšanos draudu gadījumā nekur nemukt, bet gan ņemt rokā ieroci, sargāt valsti un cīnīties par tās pilsoņu brīvību.
Aizvadītās trīs nedēļas daudziem bijusi kā iekšēja cīņa pašiem ar sevi. Taču Kājnieku skolā pavadītais laiks licis mest izaicinājumu ikdienas rutīnai, saprast savu fizisko un garīgo spēku robežas, paralēli apgūstot praktiskas iemaņas, ko likt lietā, ja kādu dienu Latvija sastaptos ar ārēju agresiju.
158 rezerves karavīru vidū bija arī ar Alūksni saistīti cilvēki, piemēram, alūksnietis Kārlis Lietuvietis, kurš dzīvo Rīgā, kā arī alūksnietis Ainārs Bukšs, kurš jau trīsdesmit gadus sevi sauc par rīdzinieku. Viņš atzina, ka šīs trīs nedēļas Alūksnē, Strautiņos atsaukušas atmiņā viņa alūksnieša gaitas. Strautiņu militārajā bāzē, kur Ainārs uzturējās rezervista apmācību laiku, pats savulaik strādājis pārbūves darbos.
AINĀRS BUKŠS, novadnieks, NBS rezerves karavīrs:
“Kopš 1996. gada dzīvoju un strādāju Rīgā, un Alūksnē esmu arvien retāk, jo arī vecāku te vairs nav, pie kā ciemoties, atlicis vien meža īpašums. Tādēļ rezervista dienests Alūksnes apkārtnē līdztekus karavīra piedzīvotajam man bija arī ļoti nostalģisks laiks. Bija interesanti ar laika distanci atgriezties Strautiņu bāzē, kur 1994. gadā, strādājot Švolmaņa būvniecības uzņēmumā, atjaunojām. Kad pieveda mūs pie bāzes žoga, biju pārsteigts un aizkustināts – atgriešanās pēc trīsdesmit gadiem! Man ir neliela militārā pieredze, pusotru gadu deviņdesmito gadu sākumā dienot Robežsargu mācību centrā Vārvē, kur dienēja ap pustūkstotis instruktoru un kursantu. Biju instruktors, demobilizējos 1994. gadā. Taču trīsdesmit gadu laikā iemaņas ir zudušas, mainījušies ieroči, tehnoloģijas attīstījušās, tādēļ šī vienalga bija pilnīgi jauna pieredze, ja neskaita to, ka biju pazīstams ar ierindas mācību, militāro rutīnu, disciplīnu, tādām lietām. Taču mana ikdienas nodarbošanās nav saistīta ar militārajām jomām, darbojos elektroinstrumentu interneta veikalā, kas ir salīdzinoši ilggadējs uzņēmums, ko kopā ar draugu dibinājām divtūkstošo gadu sākumā. Sākoties karam Ukrainā, kas valsts aizsardzību nolika pirmajā vietā, sāku aizdomāties, ka būtu jāatsvaidzina militārās iemaņas, jo sapratu – tādam, kāds es biju pirms šīm trim nedēļām, X stundā armijā nav ko darīt. Gribēju būt noderīgs, ja tāda vajadzība būs. Galējo lēmumu pieņēmu kādā vakarā, kopā ar draugu malkojot aliņu, sapratu, ka varu šim nolūkam pakārtot atvaļinājumu, un pieteicos. Tāpat man ir cerība ar savu piemēru rādīt priekšzīmi maniem 22 un 17 gadus vecajiem dēliem. Viņi par šo pagaidām nedomā, bet varbūt tagad radīsies interese un motivācija.
Grūtākais droši vien bija izkāpt no savas komforta zonas un trīs nedēļas dzīvot mežā. Tolaik, deviņdesmitajos, man tādas pieredzes nebija. Gulēt mežā, izmantojot guļammaisu, tad bija gana neierasti. Paveicās ar laikapstākļiem, jo mežā pavadītajās naktīs tieši nelija. Taču kopumā varu teikt vien atzinīgus vārdus – dzīvošana bāzē teltīs bija ļoti komfortabla, ļoti labi baroja. Biju līdzi paņēmis konfektes vakariem, bet pat nevajadzēja, jo maltīte bija ļoti bagātīga. Vienlaikus tomēr vienam otram nācās jostas savilkt ciešāk, jo slodze tomēr ievērojama salīdzinājumā ar civilo dzīvi. Te neļauj atslābt – no rīta, kā pamosties, līdz pat vakaram brīva laika nav, visu laiku notiek aktivitātes. Pēc ceremonijas mazliet atpūtīšos pie Ķīšezera, un tad jau atkal darbos. Galvenais, lai nepiedzīvojam notikumus, kad šī gūtā pieredze var noderēt. Bet gatavam jābūt.”
UZZIŅA
Kopš 2025. gada lielā pieprasījuma dēļ NBS kājnieku skola brīvprātīgo rezervistu pamatapmācības kursu rīko divas reizes gadā – gan vasarā, gan ziemā. Interesenti sev piemērotāko militārās apmācības veidu un laiku var noskaidrot un pieteikties www.klustikaravirs.lv. Pieteikties rezervistu apmācībai var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam, ir ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1). Līdz 15. augustam rekrutēšanas portālā vēl var pieteikties rezervista militārās apmācības kursam, kas norisināsies no 2026. gada 7. līdz 28. februārim Alūksnē.
