Tā kā rit sarunas par Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas reorganizāciju, vēlējos izteikt arī savu viedokli un priecātos, ja pašvaldība to ņemtu vērā.
Vairākus gadus šajā skolā strādāju par psihologu, arī mana specialitāte ir bērnu un pusaudžu psihoanalītiskā psihoterapeite.
Vairākkārt esot Zviedrijā, esmu guvusi pieredzi, kā tiek organizēts mācību process, atbilstoši bērnu psihosociālajām un mācību spēju īpatnībām. Ja bērniem ir kādas sociālas vai mācību grūtības, mācības norit skolās un klasēs ar mazu skolēnu skaitu. Skolas un klases iekārtojums ir tik mājīgs un vienkāršs, ka grūti ir salīdzināt ar ierasto skolas veidolu, jo tieši tādi apstākļi sekmē bērna uzticēšanos, drošības izjūtu, kas savukārt sekmē mācību procesu un veicina pašdisciplinēšanos. Pārvietojot skolu uz Alūksnes vidusskolu, vakarskola zaudēs savu unikalitāti, mierīgo visi. Vairums bērnu un pieaugušo, kas nonāk vakarskolā, ir ar mācību un saskarsmes grūtībām, kuri jau ir cietuši neveiksmi iekļauties lielas skolas vidē. Lielas telpas, skolas iekļaušana lielā skolēnu kolektīvā, vide ar nekonkrētām robežām šiem bērniem rada nedrošību, saasina konkurences problēmas, veicina apjukumu. Mazais, it kā pat vizuāli aptveramais telpu lielums rada šajos bērnos mieru (telpu lielums ir redzes laukā ietverams), drošības sajūtu, veicina uzticēšanos, mazina trauksmi, kas savukārt veicina mācību darbu. Arī neviendabīgais skolēnu vecums klasē sekmē mierīgu līdzās pastāvēšanu, jo pieaugušie ar savu briedumu veicina sadarbības, bet ne konkurences attiecības. Maz ticams, ka pieaugušie turpinās vai uzsāks mācības lielas skolas vidē, kur mācās bērni no 7 gadu vecuma. Arī skolas vecuma bērni, kuri būs izslēgti no iepriekšējām skolām, nespēs veiksmīgi iekļauties lielas skolas vidē. Domāju, ka starp vidusskolas un vakarskolas audzēkņiem būs savstarpējas emocionālas nesaskaņas vai pat vardarbīga rīcība. Sekas būs, ka daudzi vakarskolas skolēni pametīs skolu un būs neorganizēti, veidos savas grupas un iesaistīsies antisociālās darbībās. Šīs psihosociālās sekas radīs jaunas ekonomiskās sekas.
Daudzi vakarskolas bērni nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas vides, un sakārtotā, mājīgā skolas vide šiem bērniem varbūt ir vienīgā vieta, kas rada jaunu pieredzi, ka dzīves un darba apstākļi var būt arī citādi, “izrauj” no identificēšanās ar nabadzību un sociālu atstumtību. Sakārtotā, mūsdienīgā vide veicina šajos bērnos pašcieņu, pašvērtības sajūtu, pašdisciplīnu, kā arī mudina mērķtiecīgi līdzīgu vidi veidot ap sevi arī pēc skolas beigšanas. Skolā strādā pedagogi, kuri savā pieredzē ir ieguvuši spēju empātiski, vienkāršiem vārdiem izskaidrot sarežģītu mācību vielu, piemeklējot bērnam vai pieaugušajam individuālu pieeju. Pedagogi ir veicinājuši šiem bērniem iejūtīgu, labvēlīgu pasaules redzējumu.
Laikā, kad strādāju skolā par psihologu, vizītēs nesastapos ar informāciju, ka starp skolas skolēniem būtu vardarbīgas attiecības, nesastapos ar informāciju, ka pedagogi būtu neiecietīgi vai nesavaldīgi pret skolēniem. Tieši pretēji – uz vizīti atnākušie skolēni atzinīgi izteicās par labvēlīgo un mierīgo skolas vidi. Domāju, ka lietderīgi ir skolu saglabāt, nereorganizējot un nemainot skolas vidi – tam būs labvēlīgākas tālejošākas sekas. Šo rakstu neviena nemudināta un izsaku savas, profesionālā darbā iegūtas, zināšanas.
