Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas kolektīvs uzskata, ka skolas pārvietošana uz Alūksnes vidusskolas telpām būtu tikai īslaicīgs risinājums. Viņiem ir savi priekšlikumi ilglaicīgam risinājumam, lai ne tikai taupītu pašvaldības līdzekļus, bet arī ņemtu vērā cilvēcisko faktoru.
Vakarskolas kolektīvs ir pašvaldībā iesniedzis savu skatījumu, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, ja skolu pārceltu uz vidusskolas ēku. Skolotāju kolektīva apspriedē plusi netika atrasti, bet mīnusi – ļoti daudz. “Vakarskolas audzēkņiem ir nepieciešama autonoma vide, kas augstu novērtēta gan starp audzēkņiem, gan no akreditācijas komisijas puses 2010.gada martā. Svarīgi, ka šīs vides dēļ pie mums brauc mācīties audzēkņi arī no kaimiņu novadiem, jo te ir saglabāta pieaugušo skola. No mūsu skolas 204 audzēkņiem 90 procenti ir vecāki par 18 gadiem,” stāsta Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas direktore Gunta Grigore.
Svarīga autonomā vide
Viņa uzsver, ka vakarskolas skolēnu vecuma posma atšķirības nevar neņemt vērā. Skolā mācās audzēkņi vecumā no 14 līdz 51 gadam, tostarp ar lielu mācību pārtraukumu un māmiņas ar bērniem. “Ja mainīsies vide, vakarskolā strauji var samazināties skolēnu skaits. Problēmas radīs arī telpu nodrošinājums. Lai varētu turpināt īstenot dabaszinātņu projektu vakarskolā, nepieciešamas četras izremontētas un iegādātajām informācijas tehnoloģijām atbilstošas telpas – ar interneta pieslēgumu, elektrības rozetēm, ūdens padevi, kanalizācijas sistēmu fizikas un ķīmijas kabinetos, bet ķīmijas kabinetā vajadzēs uzstādīt arī vilkmes skapi,” saka G.Grigore. Vakarskola ir izteikusi priekšlikumu pārcelt dabaszinību kabinetus uz ģimnāziju un veidot tur autonomu vidi skolai, bet šāds variants netiekot apspriests. G.Grigore atzīst, ka pārceļoties pasliktināsies darba un mācību apstākļi. Vakarskolas darba laiku nevarēšot mainīt, jo daļa audzēkņu, lai nokļūtu skolā, izmanto sabiedrisko transportu, daļai ir pakārtotas tam darba attiecības ar darba devējiem.
Mūzikas skolai nepietiktu telpu
Vakarskolas kolektīvs ir analizējis arī ieguvumus un zaudējumus, ja ēkā Jāņkalna ielā 38 izvietotu Alūksnes mūzikas skolu. Secināts, ka mūzikas skolai šajā ēkā nemaz nepietiktu telpu, nebūtu zāles koncertiem, ko nāktos tāpat īrēt citur, bet lielās klašu telpas nāktos remontēt un dalīt uz pusēm. Papildu līdzekļus prasītu arī skaņas izolācijas nodrošinājums, kas mūzikas skolai ir svarīgi. Turklāt Jāņkalna iela ir bīstama tranzītiela, pie skolas nav gājēju pārejas, ēka atrodas diezgan tālu no pilsētas centra un autoostas, bet mūzikas skolā mācās daudz mazu bērnu. “Mūzikas skolas pedagogi bija apskatīt telpas, izmēģināja instrumentu spēli un secināja, ka bez skaņas izolācijas strādāt nevar, bet pašvaldība saka, ka tam naudas nav. Alūksnes mūzikas skolā strādā profesionāli pedagogi, kuriem pašvaldībai beidzot vajadzētu atrast piemērotas telpas, nevis tikai pagaidu risinājumu,” norāda G.Grigore. Viņa uzsver, ka ledus ir sašūpojies arī valstiskā līmenī, jo šodien, kad Alūksnes novada kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdē diskutēs par iespējamo telpu maiņu,
G.Grigorei būs jāpiedalās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēs par vakarskolu nozīmi izglītības sistēmā valstī un pašvaldību atbalstu pieaugušo izglītībā. Tāpēc komitejas sēdē Alūksnē vakarskolu pārstāvēs direktores vietniece mācību darbā Silva Zariņa.
Rosina domāt ilgtermiņā
Pagājušajā nedēļā vakarskolu apmeklēja pašvaldības pārstāvji, iepazīstot situāciju uz vietas, bet risinājums vēl netika atrasts. “Reorganizējot vakarskolu, cerētā labuma nebūs. Pievienojot vakarskolu vidusskolai, tāpat nebūs plānotās kapacitātes, jo skolēnu skaits neatkarīgi no visa samazinās – to skaidri pauž demogrāfiskā situācija. Turklāt, ja vakarskolu pārcels, jau tagad ir zināms, ka visi mūsu skolas audzēkņi mācības neturpinās – to viņi ir likuši saprast,” saka S.Zariņa.
Viņa rosina domāt ilgtermiņā un Alūksnes vidusskolas ēkā nākotnē attīstīt kompleksu vietu jauniešiem. “Pašlaik Alūksnē piemērotu telpu nav jauniešu centram, mūzikas skolai, mākslas skolai, tāpēc, manuprāt, vidusskolas ēka varētu kļūt par centru jauniešiem. Ēkā varētu apvienot visas šīs izglītības iestādes, pielāgojot telpas to vajadzībām. Protams, šobrīd pateikt, ka nākotnē jāslēdz Alūksnes vidusskola, nav vienkārši, bet perspektīvā tomēr ir jādomā par šādu lēmumu. Skolēnu skaits novadā krasi samazinās, tāpēc vidusskolas sākumskolas klases varētu pievienot Alūksnes pilsētas sākumskolai, pārējās – ģimnāzijai,” rosina S.Zariņa.
Ir “donors” mazajām skolām
S.Zariņa atgādina, ka finansiāli lielās skolas mazajām ir “naudas donori” atbilstoši valsts politikai “nauda seko skolēnam”. “Pašlaik vakarskola ir “donors” mazajām skolām, finansējot 5,9 slodzes. Ja vakarskolu reorganizēs, mēs vairs nebūsim šis “donors” un deputātiem būs jādomā, kā izdzīvot mazajām novada skolām. Utopiska šķiet ideja par jaunu mācību programmu atvēršanu Alūksnes vidusskolā, jo – kur tad radīsies skolēni, kas tās apgūs?” jautā S.Zariņa. Viņa uzskata, ka novadā jābūt skaidrai koncepcijai, kurai skolai nākamajai zvanīs likteņa zvans. “Nevar dažu mēnešu laikā steigā pieņemt tik nozīmīgus lēmumus. Bet vakarskola pastāvēs, kamēr būs pieaugušie, kam vajag vidējo izglītību, un kamēr skolā būs autonomā vide pieaugušajiem,” saka S.Zariņa. G.Grigore norāda – ir sāpīgi dzirdēt, ka novada vadība uzsver: vakarskola nav obligāta novada funkcija. “Pašvaldībai ir jānodrošina izglītošanās iespēja, ja audzēkņi to vēlas, turklāt arī valstī uzsver mūžizglītības nozīmīgumu,” saka
G.Grigore.
Organizē parakstu vākšanu
Skolotāja Vizma Orlovska vakarskolā strādā kopš 1969.gada. Viņa uzskata – deputātiem vajadzētu ņemt vērā ne tikai finansiālo, bet arī cilvēcisko faktoru. “Skumji, ka kāds deputāts uzskata – pieaugušajiem nevajag izglītību. Alūksnē teju katrā iestādē sastopu kādreizējos vakarskolas audzēkņus, turklāt daļa no viņiem ir pēc tam ieguvuši arī augstāko izglītību. Ļoti sāp, ka var atļauties teikt: vakarskolā neko neiemāca un atestātus dod ne par ko!” saka V.Orlovska. Tagad, pēc tikšanās ar deputātiem, vakarskolas skolotāji atzinuši: būtu labāk palikuši vecajā ēkā O.Vācieša ielā, jo tur nevienam netraucēja un nebija vajadzīgi… Savukārt vakarskolas skolēnu dome ir sākusi parakstu vākšanu, lai iestātos par skolas saglabāšanu esošajā ēkā. Skolēnu domes pārstāve, 12.b klases audzēkne Arta Zaķe atzīst – arī viņai būtu diskomforts apmeklēt stundas vidusskolas ēkā kopā ar 1. līdz 12.klases skolēniem, jo pati jau ir pārsniegusi šo vecumu. “Mums vajag savu vidi starp sev līdzīgiem,” uzsver A.Zaķe.
