Ir tapis Alūksnes novadam svarīgs dokuments turpmākajiem septiņiem gadiem – novada attīstības programma. Tās izstrāde ilgusi gandrīz gadu, diskusijas un viedokļu izzināšana notikusi vairākās domubiedru grupās, lai izkristalizētu, kas ir mūsu novada prioritātes. Vienlaikus tas ir gan vispārīgu un fantāzijas lidojuma, gan ļoti konkrētu vēlmju saraksts, bet, kā jau tas vienmēr ir pēdējā laikā – steidzamu vajadzību ir daudz vairāk nekā finanšu iespēju, un katras nozares pārstāvjiem šķiet, ka tieši viņu vajadzība ir prioritārākā.
Man kā iedzīvotājai bija patīkami dzirdēt, ka pašvaldībai ir apņēmība beidzot rekonstruēt Alūksnes tautas namu, par kura vizuālo ietērpu ir aizmirst daudzus gadus. Dzīvojot 21.gadsimtā, man kā tautas nama apmeklētājai bieži ir kauns par baisajām telpām, tekošajiem griestiem, pelējuma smaku zālē un citām nebūšanām. Patīkami, ka beidzot arī vietējā pašvaldība par to ir sakaunējusies. Diemžēl pilsētas domes laikā tautas nama sakārtošana nebija prioritāte – varbūt arī griba bija, bet pietrūka uzņēmības. Šeit vietā ir uzslavēt pagastu vadītājus, kuri daudzreiz ir saņēmuši nepelnītus pārmetumus par pārāk grezniem tautas namiem un līdzekļu šķērdēšanu. Gluži pretēji – viņi prioritāri izremontēja savas kultūras (arī izglītības) iestādes, domājot par savu pagastu iedzīvotājiem, un tagad, esot novadā, ir gatavi piekāpties un gaidīt, līdz to beidzot izdara arī Alūksnes pilsētā. Gribētos, lai tam visam pa vidu nepazūd arī jaunu tradīciju attīstīšana un lai minētais dokuments nepaliktu tikai dokuments, bet šo septiņu gadu laikā patiesi lielākā daļa no iecerēm tiktu īstenotas dzīvē.
