Tautā 2.februāri dēvē par Sveču dienu, bet Romas katoļu baznīcā tā ir Kunga Prezentācijas diena. Tajā ticīgie atceras, ka dievmāte Marija un svētais Jāzeps nesa Jēzus bērniņu uz svētnīcu, lai viņu veltītu Dievam. Viņi aizdedz svētītas sveces, kas simbolizē garīgo gaismu.
Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcā uz vakara misi nāk cilvēki ar svecēm, bet citi tās iegādājas turpat baznīcā. Pēc īsas uzrunas draudzes priesteris Rolands Kairišs svēta sveces. Kad tās pamazām tiek aizdegtas, ticīgie aiz priestera dodas precesijā apkārt baznīcai. Pēc tam notiek mise.
“Katru gadu 2.februārī, tas ir, četrdesmitajā dienā pēc Ziemassvētkiem, svin šā notikuma atceri. Tā ir šo svētku būtība. To svin cilvēki, kuru aicinājums ir nesaraujami saistīts ar baznīcas dzīvi un kalpošanu, īpašā veidā izdzīvojot vienotību ar Kristu. Pārdomājot evaņģēlija fragmentu, kurā Marija un Jāzeps nes Jēzus bērniņu uz Jeruzalemes templi, svētām sveces, jo Kristus ir patiesā gaisma, kas apgaismo visu cilvēci,” stāsta Alūksnes Romas katoļu baznīcas prāvests Rolands Kairišs.
Viņš uzsver, ka līdzīgi kā kristībās dod sveci, aicinot saņemt Kristus gaismu, tā arī šajā svētku dienā līdz ar sveču aizdegšanu Kristus kļūst redzamāks un tuvāks. “Sveces simbolizē gaismu un Kristu. Ja tās tiek svētītas šajā dienā, tad sveces sargā cilvēkus gan negaisa laikā, gan arī no citām nelaimēm. Protams, sveces var svētīt arī citā laikā, taču šīm ir īpaša svētība,” norāda R.Kairišs.
Šīs sveces parasti aizdedz mājās, kad cilvēki sevī vai apkārtnē jūt garīgu tumsu. Sveces gaisma palīdz kliedēt neziņu, šaubas vai bailes, sakārtot domas.
R.Kairišs atgādina, ka ar Pelnu dienu (9.martā) sāksies lielais gavēnis. 17.aprīlī būs Pūpolsvētdiena, 21.aprīlī – Zaļā ceturtdiena, 22. aprīlī – Lielā piektdiena un 24.aprīlī – Lieldienas.
