Marga Svarupa, PMLP Alūksnes nodaļas vadītāja
Jāmainās līdzi laikam
Tas, ka Pilsonības likums šobrīd ir nonācis sabiedrības un politiķu dienaskārtībā, ir tikai apsveicami, jo pēdējās izmaiņas bijušas pirms vairāk nekā 10 gadiem. Šajā laikā pasaule ir mainījusies, esam iestājušies Eiropas Savienībā, starptautiskie migrācijas procesi ieņem arvien lielāku nozīmi un redzam, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu par savu mītnes valsti izvēlas kādu citu zemi, tur apprecas un laiž pasaulē bērnus. Pilsonība vienmēr ir bijis ļoti sensitīvs jautājums, par ko lauzts ne mazums šķēpu. Ja runājam par dubultpilsonību šobrīd, tad to jau tagad var atzīt bērniem, jo Pilsonības likuma nosacījums par dubultpilsonības aizliegšanu uz bērniem netiek attiecināts. Līdz ar to šie mazuļi likumīgi var būt divu valstu pilsoņi. Iedzīvotāju reģistrā mums ir ziņas par vairāk nekā 1300 šādiem bērniem, kuriem ir gan Latvijas, gan kādas citas valsts pilsonība. Lielākoties tie ir pēdējos gados ārzemēs dzimušie Latvijas pilsoņu mazuļi. Daļa dubultpilsoņu ir arī tajās ģimenēs, kur viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – ārzemnieks. Arī šādos gadījumos vecāki nereti izvēlas dot bērnam abu vecāku pavalstniecības.
Iveta Vaivare no Annas, dzīvo un strādā Īrijā
Latvieši Īrijā gribētu dubultpilsonību
Mēs, latvieši Īrijā, ļoti gribētu dubultpilsonību. Es arī šādu iespēju izmantotu, jo jau gandrīz 10 gadus esmu Īrijā. Esmu runājusi ar daudziem citiem latviešiem Īrijā – arī viņi to vēlētos. Īrijas pilsonību varam iegūt, ja Īrijā pavadīti vismaz 5 gadi. Daudzi latvieši to izmantotu, bet baidās pazaudēt Latvijas pilsonību, ja nu kādreiz jāatgriežas mājās – Dzimtenē. Tādēļ, ja veiktu izmaiņas Pilsonības likumā Latvijā, tad būtu daudz pozitīvu ieguvumu. Tas būtu liels atbalsts no valsts izbraukušajiem, stiprinātu Latviju un saikni ar Dzimteni tiem, kas ir prom. Patiesībā par šo jautājumu Latvijas politiķiem vajadzēja domāt jau agrāk, jo daudz kas jau ir zaudēts – tiesa, ne tikai pilsonības jautājumos. Skumji, ka tik daudz latviešu ir pametuši savu Dzimteni un dzīvo, strādā dažādās pasaules valstīs, bet katrs grib dzīvot labāk. Pie mums bieži brauc koncertēt dažādi Latvijas mākslinieki – cenšos apmeklēt visus pasākumus. Arī latvieši Īrijā skumst par Mārtiņa Freimaņa aiziešanu.
Solveiga Selga, Alsviķu pagasta iedzīvotāja
Tā būtu cerība
nākotnei
Valsts prezidenta ierosinājumu vērtēju pozitīvi, jo šobrīd katra valsts ļoti cīnās par saviem pilsoņiem un ar katrai valstij pieņemamiem līdzekļiem cenšas savu pilsoņu kopumu uzturēt. Vairot – tas būtu pārāk skaļi teikts. Rosinot izmaiņas Pilsonības likumā, Valsts prezidents domā par ieguvumiem, nevis zaudējumiem. Mēs visi varētu cerēt, ka latvieši, kas ir aizbraukuši dzīvot uz ārvalsti un kuriem tur dzimst bērni, tad izvēlētos saviem bērniem piešķirt arī Latvijas pilsonību. Manuprāt, dubultpilsonības atļaušana aizbraukušajiem būtu kā drošākas aizmugures izjūta, ka viņi var atgriezties Dzimtenē. Atceros, ka savulaik, kad sākām strādāt Naturalizācijas pārvaldē, bija likums: trimdas latviešiem, kuri līdz 1993.gadam ārzemēs reģistrējās kā Latvijas pilsoņi, bija divas pilsonības. Mēs labi zinām, cik neliela daļa šo iespēju izmantoja un atgriezās Latvijā. Dubultpilsonības atļaušana tagad ir cerība nākotnei, ka saturēsim kopā savas valsts pilsoņus, neaizlaižot bezcerīgi prom.
