Paredzams, ka 23.februārī vairāk nekā 30 mazo novadu pārstāvji pulcēsies, lai dibinātu savu apvienību. Starp tiem ir arī Apes novads, kas kopā ar citiem varētu iekļauties Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienībā.
Toni nosaka lielās pilsētas
“Gribam veidot mazo novadu apvienību, lai kopīgi spētu aizstāvēt mūsu iedzīvotāju intereses un teritorijas attīstību. Šobrīd Pašvaldību savienības novadu apvienības biedru – lielo un mazo novadu – intereses ir dažādas. Lielās pilsētas ir izveidojušas savu apvienību, tāpēc ir nepieciešams kopīgi iestāties par mums svarīgu jautājumu izskatīšanu un risināšanu, ja tos bloķē lielās pilsētas. Piemēram, jautājums par mazo daudzprofilu slimnīcu likteni tika nobloķēts. Tāpēc gribam sagatavot kopēju apvienības rezolūciju. Tai būs lielāks svars nekā atsevišķas pašvaldības lēmumam,” skaidro Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Mazo novadu pašvaldības neapmierina ierobežotās iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Tām nav pieejama Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās pilsētvides attīstības programmas nauda. Nelielā iedzīvotāju skaita (līdz 5000) dēļ tās nevar pieteikt projektus vēl vairākās programmās.
Pārskatīs finanšu izlīdzināšanu
Nesen Pašvaldību savienības domes sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis informēja, ka nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts pāriet uz teritoriālo principu. Tas nozīmē, ka finansiāli tiks atbalstīta metropole Rīga, Austrumu pierobeža Latgalē un reģionu attīstības centri. “Tātad Apes un citi mazie novadi tur neietilpst. Baidos, ka arī Alūksnes novads šajos plānos nav iekļauts. Ministrs uzsvēra, ka ir jāizskata, kādu pakalpojumu grozu sniedz mazie novadi un kādu – lielie novadi. Līdz ar to likumprojekts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu varētu tikt pārskatīts mums par sliktu,” secina A.Harju. Pašvaldību savienības paspārnē jau darbojas pašvaldību izpilddirektoru apvienība, bet A.Harju atzīst, ka arī mazo novadu vadītāju pieredzes apmaiņa apvienībā ir ļoti vajadzīga vismaz reizi ceturksnī. Turklāt šis ir īstais brīdis, lai censtos mainīt ES regulu prasību ietveršanu sarežģītā sistēmā.
Trūkst politiskā atbalsta
Apes novadā ir četri pagasti un Apes pilsēta. Otrs bijušajā Alūksnes rajonā ir Alūksnes novads, kurā apvienoti 15 pagasti un Alūksnes pilsēta, kopā – 19,7 tūkstoši iedzīvotāju. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzīst, ka līdz šim pašvaldība nav saskārusies ar problēmām, kas varētu būt saistītas ar ierobežojumiem pretendēt uz kādu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu projekta īstenošanai. Toties Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis ir secinājis, ka Eiropas naudas apguves sistēmā bija “siets”, kam izkritušas cauri ne tikai mazās pašvaldības. Piemēram, ja novada centrs nav pilsēta, tam nepiešķir naudu ceļu rekonstrukcijai. A.Harju atzīst, ka apvienības nepieciešamību rada arī politiskā atbalsta trūkums. Līdz šim Zaļo un zemnieku savienība iestājās par attālākiem novadiem, bet tagad tā atbalsta lielo pilsētu intereses.
