Šķiras lapa pēc lapas biezajā dzīves gudrību grāmatā. Burti nomaina burtus, vārdi – vārdus, lapas mainās lapām. Līdz skatiens apstājas… Nē, tās nav elpu aizraujoša romāna vai kriminālas spriedzes pilnas rindas. Skatiens uz mirkli…
Pirmkārt, godīgums izpaužas kā atklātība. Tas gan nenozīmē būt skarbam un apvainot cilvēkus, bet teikt patiesību un atklāt savas patiesās domas. Godīgums arī sajūdzas ar taisnīgumu – rīkoties taisnīgi ne tikai attiecībā pret citiem, bet arī pret sevi. Tā ir apzinīga sava dotā vārda turēšana. Godīgs pret citiem ir arī godīgs pret sevi. Patiesībā gribas teikt, ka godīgums ir pienākums. Pienākums, kas mūsdienās tiek aizmirsts vai atstāts lietošanai vēlākam. Neviļus rodas arī secinājums – pasaule tev apkārt ir tik godīga, cik godīgs savā būtībā esi tu pats, cik godīgas ir tavas domas, sajūtas un teiktie vārdi.
Es ticu godīgumam. Vismaz ticu, ka man tuvie cilvēki savās izpausmēs pret mani ir godīgi gluži kā es pret viņiem. Kāds tagad mani droši vien sauc par pamuļķīti, bet neviens nevar man aizliegt ticēt labajam. Ķīniešu gudrais Huns Czi Čens reiz teicis, ka godīgam cilvēkam piemīt cildena dvēsele, tāpēc arī viņa laime ir dziļa un nesatricināma. Es no sirds vēlētos, lai mēs ikkatrs tiektos pēc godīguma!
