Alūksnes novads tuvākajā desmitgadē attīstīsies par videi draudzīgu, ar kultūras mantojumu bagātu, tūrismam stratēģiski nozīmīgu Krievijas un Igaunijas pierobežas novadu, ko novērtēs investori, jo tajā būs daudzpusīgi attīstīta mazā un vidējā uzņēmējdarbība.
Tāda attīstības vīzija ievīta tikko tapušajā Alūksnes novada attīstības programmā 2011.-2017.gadam, kas tikko nodota sabiedriskajai apspriešanai iedzīvotājiem. Alūksnes novada Attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite norāda – šī programma tapusi ilgā laika periodā. Tās izstrādātāji šobrīd gaida priekšlikumus un ierosinājumus no novada ļaudīm. Nākotnē tas būs dokuments, kas ik gadu tiks caurskatīts, lai zinātu, kas jau izdarīts un kas vēl katrā jomā jāpaveic. – Cik svarīgs ir šis dokuments Alūksnes novadam, tā attīstībai turpmākajiem gadiem?- Ļoti nozīmīgs, jo no tā būs atkarīgs, kādu finansējumu turpmāk varēsim novadam piesaistīt. Katrā nozarē esam izvērtējuši svarīgāko un noteikuši prioritātes, bet vienlaikus veidojām to visaptverošu, lai varētu startēt dažādās programmās. Piemēram, šogad Alūksnes novads saņems tā dēvēto policentrisko naudu – nepilnus 500 000 latu. Arī šo finansējumu piešķirs tikai tad, ja būs apstiprināta attīstības programma. Ir cerības, ka valsts nostāja mainīsies un nākotnē finansējumu piešķirs tieši novadu attīstības dokumentos noteiktajām prioritātēm, nevis sadalīs uz ministrijām atsevišķu programmu realizācijai. Viennozīmīgi, šī attīstības programma ir citādāka nekā iepriekšējās, jo ir citi laiki. Līdz šim esam domājuši šauri: ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī valstiski un nozaru ministriju līmenī. Šobrīd ar attīstības programmu vairākas instances, kas uzrauga tās tapšanas procesu, rosina mums domāt citādāk. Savas prioritātes pašvaldībām ir jāuzlūko caur uzņēmējdarbības prizmu – vispirms jādomā par atbalstu uzņēmējdarbībai un tikai tad secīgi par citiem svarīgiem jautājumiem. Plašāk mūs rosina domāt, arī noņemot novadu robežas un kļūstot draudzīgākiem ar tuvāko kaimiņu novadu pašvaldībām: īstenot kopīgus projektus, no kā būtu labums pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Tas ir pareizi, bet nav viegli, jo pašlaik katrs novads strādā pats par sevi – tāpat kā agrāk pagasti. Attīstības programmā arī ietverts, kā Alūksne kļūst par nozīmīgu pilsētu ne tikai novadā, bet arī Vidzemes reģionā.- Līdz šim pašvaldības nedrīkstēja par daudz satuvināties ar uzņēmējiem, jo tad šādā draudzībā saskatīja korupciju, lobēšanu, personīgās intereses…- Tiesa, tādēļ šobrīd pašvaldībai dialogs ar uzņēmējiem ir jāveido no jauna un jāiedrošina uzņēmējus sadarboties. Piemēram, kad sanāks kopā spēcīgākie novada lauksaimnieki un definēs, ko viņiem bez labākiem ceļiem vēl vajag, tad arī pašvaldība savā attīstības programmā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ieraudzīs projektus, kā īstenošana var palīdzēt nozarei. Tādēļ sabiedriskās apspriešanas laikā uzņēmējdarbības sadaļa būs tā, ko gribam vēl vairāk pilnveidot. Piemēram, vai kokapstrādes uzņēmumiem vajag pašvaldības palīdzību starptautisku kontaktu dibināšanā vai pilnīgi ko citu! Esmu pārliecināta, ka sadarbība un savstarpējais dialogs attīstīsies: būs uzņēmēju konsultatīvā padome, regulāras informatīvās dienas uzņēmējiem.
“Tieši mazās lietas ir tās, ko iedzīvotāji visvairāk gaida.” Arita Prižavoite
– Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, viņi arī tika aptaujāti. Piemēram, iedzīvotāji vēlētos novadā plašāku piekļuvi internetam, aktīvā tūrisma attīstīšanu, feldšerpunktu saglabāšanu, aptiekas filiāles pagastos. Kuras no iedzīvotāju vēlmēm var piepildīt jau tuvākā gada laikā?- Šobrīd reizē ar budžetu strādājam pie investīciju plāna tuvākajiem trīs gadiem. Daudzi projekti jau tiek īstenoti. Daudzas iedzīvotāju vēlmes būtu jāīsteno valstij, piemēram, interneta un medicīnas pakalpojumu pieejamība laukos, valsts autoceļu uzlabošana. Vietējā pašvaldība var ar ministrijām un savu lobiju – Latvijas Pašvaldību savienību – neatlaidīgi aktualizēt šīs problēmas. Tajā pašā laikā starp šīm iedzīvotāju vēlmēm bija daudz tādu, ko cilvēki var paveikt paši saviem spēkiem – viņus tikai vajag organizēt. Vadoties no tām, pagastu teritorijas attīstības speciālistiem jau ir tapuši vairāki projekti, piemēram, sakārtot peldvietu, iegādāties dažādu inventāru. Tieši mazās lietas ir tās, ko iedzīvotāji visvairāk gaida. Ideju forumu laikā guvām apstiprinājumu, ka pagastos iedzīvotājiem vajag sabiedrības centrus. Manuprāt, iedzīvotāju uzklausīšana un kopīgu interešu formulēšana ir lielākais attīstības programmas ieguvums. Attīstības programma nav vēlmju saraksts, bet caur to mēs ieraugām, cik daudz varam izdarīt arī paši saviem spēkiem un minimāliem līdzekļiem. – Uzņēmēji kā traucējošo faktoru attīstībai uzsver slikto ceļu kvalitāti.- Vairāk tas attiecināms uz valsts autoceļiem. Pēc ilgas gaidīšanas asfaltēšanas kārta pienākusi autoceļam Alūksne –Zaiceva. Satiksmes ministrijai ir valsts ceļu sakārtošanas darbu prioritārs saraksts. Arī šinī jomā Alūksnes novada attīstības programmas prioritātēm jāsakrīt ar reģiona un ministrijas dokumentiem. Raugoties septiņus gadus uz priekšu, pārdomāsim savas prioritātes, ierakstīsim programmā un tālāk mēģināsim savu panākt jau augstākā līmenī. – Attīstības programmas tapšanas laikā apmeklējāt katru pagastu novadā. Kāds ir jūsu skatījums par novada teritoriju kopumā, tās attīstību?- Novada teritorija ir ļoti liela un dažāda, bet ļoti daudz ir atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem un viņu iniciatīvas. Piemēram, Veclaicenē ir tik daudz interesanta, tur ir tik pašpietiekami cilvēki! No malas šķiet, ka tur nekā nav, bet – tur ir aktīvi cilvēki, kas īsteno netradicionālas idejas un domā nākotnē! Esmu laimīga, ka Alūksnes novada iedzīvotāji ir tik dažādi un savdabīgi. Viņi lepojas ar savu novadu, uzņēmējiem un ir izdomas bagāti. Kad Alūksnē rudenī bija iedzīvotāju sapulce, guvām apstiprinājumu, ka pirmā prioritāte ir iedzīvotāju pamatvajadzības – siltums, mājokļu apsaimniekošana, darba vietas. Kā nākamā – atjaunots tautas nams Alūksnē, tas tika minēts katrā pagastā. – Par lielākajām Alūksnes novada vērtībām programmā atzītas unikālās dabas teritorijas, saimnieciski neskartā vide, kultūrvēsturiskais mantojums, darbīgi un savdabīgi cilvēki, tūrisms. Kā to visu izmantot?- Ar to, kas mums ir, nepietiks novada attīstībai ar uzrāvienu. Šobrīd ir ļoti svarīgi piesaistīt dažādas investīcijas – šajā jomā ir daudz darāmā. Tā nosacīti ir laimes spēle, nevis kaut kas garantēts, bet mums uz to jātiecas. Ja pašvaldība var radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un, piemēram, radīsies vismaz 50 jaunas darba vietas, tas jau būs solis uz priekšu. Tādēļ arī mums ir nepieciešams industriālais parks – nevis mākslīgi veidots, bet jau rūpnieciskajā teritorijā, piepilsētā. Esmu optimiste un pārliecināta: ja par kādu vēlmi domā un strādā, lai to īstenotu, tas nav kā pret sienu: viss notiek! Vēl mūsu perspektīva ir ekonomiskās aktivitātes atjaunošana ar Krieviju, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma pilnvērtīga izmantošana, akcentējot sakārtotas sporta infrastruktūras, rehabilitācijas un ģimeņu aktīvās atpūtas virzienus. Kā līdzvērtīgs attīstības potenciāls jāmin tradicionālo lauksaimniecības, mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumu izaugsme. Amatnieku un mājražotāju darba rezultāts nākotnē nodrošinās teritorijas nodarbinātību un individualitāti.
