Signe Gorbāne, veterinārās klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste
Grib būt lielie
glābēji
Manuprāt, katru šādu gadījumu ir jāizvērtē individuāli, jo reizēm cilvēki sacer fantastikas lietas! Ir cilvēki, kas, izmantojot gadījumus, par kā apstākļiem nav pilnīgas informācijas, sevi nostāda kā lielos glābējus, izdomājot maksimāli nežēlīgāku stāstu. Nenoliedzami – ir arī cietsirdīgas izturēšanās gadījumi, kad, piemēram, suņus piesien un atstāj mežā nomiršanai, izlaiž kaķi no automašīnas un aizbrauc prom. Bet katrs gadījums ir jāpārdomā. Piemēram, gadījums ar sunīti, kuram bija aizsiets purniņš. Tā, kā sunim bija aizsiets purniņš, parasti dara veterinārārsti niķīgiem suņiem, kad vajag apgriezt ķepām nagus. Ļoti iespējams, ka saimnieks pats mēģinājis to darīt, lai nogrieztu nagus, bet suns aizmucis. Man nav pieņemami gadījumi, kad dzīvnieks cieš, bet cilvēki sacenšas, kurš būs lielāks glābējs. Par laimi, uz kopējā dzīvnieku skaita nežēlības gadījumu ir maz. Manuprāt, pret bērniem cilvēki izturas daudz sliktāk un daudz biežāk. Ir grūti pateikt, kāds ir efektīvākais sods tiem, kas nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem. Vairāk jāizglīto cilvēki, lai mājdzīvniekus izvēlas pārdomāti – tā varēsim arī pasargāt četrkājainos draugus no nežēlastības.
Indra Tomiņa, PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja
Dzīvnieki jātur atbilstoši noteikumiem
Šādi gadījumi ir nožēlojami un prātam neaptverami, bet vienmēr ir bijusi tik nežēlīgu cilvēku kategorija. Pašreizējā sociālā situācija valstī padara cilvēkus neiejūtīgākus – diemžēl ne tikai attiecībā pret dzīvniekiem, bet arī starp cilvēkiem. Ļoti daudz kas ir atkarīgs, kā pieaugušie bērniem iemāca izturēties pret dzīvniekiem. Ja viņiem jau no mazotnes iemāca latviešu tautasdziesmā teikto “ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes”, tad attieksme ir citādāka. Diemžēl pašlaik daudziem bērniem ir datorpasaule un aizņemtie vecāki, kas cenšas “savilkt galus kopā”. Kā cilvēki var pasargāt dzīvniekus? Ja jūt, ka līdzās ir cilvēki, kas nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem, noteikti vajag ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Dienestā saņemam daudz sūdzību par dzīvniekiem, katru ziņojumu pārbaudām. Cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem neesam konstatējuši, bet turēšanas pārkāpumus gan. Pateicoties sabiedrībai, šādi gadījumi nav kļuvuši par traģēdijām. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz: ja cilvēks ir sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, viņam ir aizliegts turpmāk turēt dzīvniekus.
Agris Naglis, sabiedriskās organizācijas “Remis” vadītājs
Visi dzīvnieki
jāreģistrē
Cietsirdības gadījumu paliek vairāk, to veicina arī pašreizējā ekonomiskā situācija. Uzņemoties atbildību par četrkājaino draugu, ne visi izvērtē, kā varēs viņu uzturēt, tādēļ paliek vairāk arī klaiņojošu dzīvnieku. Man nav izprotama cilvēku rīcība, kuri savu mīluli, kad tas kļuvis par apgrūtinājumu, izliek aiz durvīm vai nosit. Kāpēc viņi nevar brīvprātīgi nodot dzīvnieku patversmē, kur tam atradīsies jauns saimnieks? Cilvēki ir tik izlaidīgi, slinki un sevī pārliecināti, ka zūd žēlsirdība. Manuprāt, nekad nedrīkst cilvēkam kā dāvanu pasniegt dzīvnieku, piemēram, jubilejā uzdāvinot kucēnu vai kaķēnu, jo tā laime var pārvērsties par nelaimi. Kā pasargāt dzīvniekus no cietsirdības? Jau pirmsākumos novēršot dzīvnieku dabisko vairošanos, jo tad būs mazāk klaiņojošu dzīvnieku, kas var krist par upuri. Valdībai vajadzētu pieņemt stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, bet Alūksnes novadā gādāt par to, lai visi mājdzīvnieki tiktu reģistrēti un maksāta ikgadējā nodeva. Ja mājdzīvnieks nav reģistrēts – piemērot sodu saimniekam. Vajadzētu noteikt, ka katram saimniekam savam sunim jāiemāca elementāra paklausība, lai dzīvnieks ārkārtas situācijā neapjūk, neuzbrūk cilvēkiem.
