Tuvojoties gada izskaņai, nevilšus rodas vēlme atskatīties uz tajā piedzīvoto, lai izvērtētu, kāds īsti tas bijis un saprastu, ko vēlos sagaidīt nākamajā gadā. Aizvadītais gads nav izpalicis bez dažādiem notikumiem, cīņas ar pašas…
Šoreiz uzmanības lokā gan nebija jaunas pazīšanās, bet jau iepriekš zināmu cilvēku ieraudzīšana citā gaismā. Vai tas būtu gadījums ar mūzikas skolu, kad pēc atsevišķu deputātu iniciatīvas tika rosināta nepamatota tās vadītājas atstādināšana no amata, vai tracis ap iespējamo pilsētas kultūras iestāžu reorganizāciju, kuras iniciatori tā arī nesaņēma drosmi uzņemties atbildību un atklāti paust savu nostāju – ar šiem gadījumiem daudzi cilvēki iepazīti pavisam no citas puses, kas nebūt nav tā labākā. Ne reizi vien šo notikumu autori ar savu rīcību raisīja neizpratni par to, kādi īsti ir viņu mērķi un vai, atbildot par novada dzīves organizēšanu, viņi vēlas to attīstīt vai sagraut.
Vienlaikus šo notikumu sakarā piedzīvota atskārsme par cilvēkiem, kurus nedrīkstam zaudēt. Tie ir cilvēki, kuru veikums ikdienā varbūt nav tik pamanāms, bet kuri pavisam noteikti atrodas savā īstajā vietā un kuriem būtu grūti atrast tikpat labus aizstājējus. Sastapt vairāk cilvēku, kas atrodas savā īstajā vietā, ir tas, ko ceru sagaidīt no nākamā gada. Galu galā tieši šādi cilvēki ir viena no lielākajām vērtībām, ar ko varam lepoties.
