Rolands Kairišs, Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu baznīcas priesteris
Ziemassvētki ļauj dvēselei atdzimt
no jauna
Kristīgajā ticībā Ziemassvētki nozīmē Kristus piedzimšanas svētkus. Parasti ikvienā baznīcā tiek domāts par simbolisku šī procesa atveidošanu, izveidojot vizuālu imitāciju Betlēmes kūtiņai, kurā Kristus ir piedzimis. Tiesa, galvenā šo svētku būtība ir tāda, ka, pieminot Kristus piedzimšanu, garīgi atdzimstam arī paši. Ziemassvētki savā ziņā ir miera un izlīguma svētki, kuros noslēdzam rēķinus paši ar sevi, savu sirdsapziņu un citiem cilvēkiem. Kā tas tiek darīts, atkarīgs no katra individuāli. Nav jābūt kristietim, lai, piemēram, sēžoties pie svētku mielasta, izlīgtu ar sev tuvajiem, atvainojoties, pasakot kādu labu vārdu un palūdzot piedošanu par pāridarījumiem aizvadītajā gadā. Ja vēl visu adventes laiku esi pavadījis klusumā un pārdomās, tad beigās Ziemassvētki kļūst par īstiem svētkiem dvēselei, kas it kā simboliski atdzimst no jauna. Tas arī ir tas Ziemassvētku brīnums, ko varam piedzīvot šajos svētkos.
Inga Ārste, Jaunlaicenes folkloras kopas “Putnis” vadītāja
Spēt atvērties ticībai, cerībai un mīlestībai
Seno latviešu Ziemassvētki saistās ar tautas tradīcijām: iešanu ķekatās, bluķa vilkšanu un tamlīdzīgām lietām. Ķekatnieki skaitījās svētības nesēji, kas ar savām dziesmām un rībināšanu aizdimdināja prom visu slikto, kas aizvadītajā gadā radies. Savukārt, sadedzinot bluķi, tika sadedzinātas likstas un bēdas, ko negribētos ņemt līdzi nākamajā gadā. Tas viss tika darīts ar mērķi, lai jauno gadu varētu uzsākt ar prieku, gaišām domām un jaunu enerģiju, pēc kā tiecamies arī mūsdienās. Šobrīd šīs tradīcijas mijiedarbojas ar cita veida paražām. Līdztekus senlatviešu piekoptajām paražām klāt nākusi baznīcas apmeklēšana Ziemassvētku vakarā, kā arī svētku pavadīšana ģimenes lokā. Tiesa, lai kādas tradīcijas arī tiktu piekoptas, svētku būtību tās nemaina. Ziemassvētki ir labestības un mīļuma laiks, ko raksturo trīs vārdi: ticība, cerība un mīlestība. Ja izdodas atvērt sirdi šīm lietām, noliekot visu citu malā, tad var uzskatīt, ka brīnums ir piedzīvots.
Lolita Vanaga, Annas kultūras nama vadītāja
Brīnumu rada pats cilvēks ar savu
attieksmi
Man Ziemassvētki vienmēr ir bijis īpašs laiks. Tas asociējas ar īpašām sajūtām un smaržām, kuras neatkārtojas nekādos citos gadalaikos. Piemēram, piparkūkas, karstvīns, konfekšu tūtas, “rūķošanās” un Ziemassvētku dziesmas. Katra ģimene Ziemassvētku svinēšanā ieliek savu saturu. Manai ģimenei tie sākas ar dažādu svētku pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Tas, protams, paņem lielu enerģiju un laiku, bet ieguvums ir pozitīvās emocijas, kas no tā tiek gūtas. Ziemassvētku dienas rītā mēs visi dodamies uz mežu meklēt eglīti, rotājam to, kopā gatavojam dažādus gardumus, cepam piparkūkas, klājam galdu, rotājam telpas. Ziemassvētku vakarā ejam visi kopā uz baznīcu, vēlāk pie Ziemassvētku eglītes dziedam dziesmas un dalām dāvanas. Tā arī tiek piedzīvots Ziemassvētkus brīnums, ko patiesībā rada pats cilvēks: ar savu iekšējo gaismu un attieksmi pret citiemcilvēkiem, vietu, kur dzīvo un strādā, ticību labajam un savu vērtību neaizmiršanu.
