Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klusuma un pārdomu laiks. Tas ir laiks, kad cilvēki vairs netiecas pēc ārišķībām un krāšņuma, bet mēģina vairāk ielūkoties sevī, pievēršoties lietām, kuru vērtība nav izmērāma naudas izteiksmē. Tieši šis laiks kļuvis par intensīvāko koncertēšanas laiku Santai Sārei un Guntim Brutānam no Apes, kas pie klausītājiem dodas ar īpašu šim laikam veltītu koncertprogrammu “Eņģel, rādi man ceļu!”.
Mūzikā darbojas kopš
bērnības
Api par savu mājvietu Guntis sauc vien dažus gadus. Viņš uzaudzis Gulbenē. Pēc vietējās mūzikas skolas absolvēšanas apguvis kordiriģēšanu tagadējā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Pēc tam iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, taču studijas nav pabeidzis. Savā specialitātē Guntis nekad nav strādājis. “Nevienu kori neesmu diriģējis. Nesaista tā lieta vairāk,” viņš skaidro. Savulaik strādājis dažādos tautas namos, tajā skaitā arī Alūksnes pusē. Kādu laiku vadījis muzikālo dzīvi Jaunalūksnes pagasta Kolberģī. “Tolaik strādāju ar daudziem jauniešiem, kas šobrīd izauguši par mūziķiem,” atklāj Guntis. Īsu brīdi sanācis pastrādāt arī mūzikas skolā par pedagogu, mācot solfedžo un klavierspēli. Tiesa, visilgākais laika periods pavadīts Rīgā, kas vainagojies ar dalību neskaitāmos muzikālos projektos. “Visus nemaz nevar atcerēties. Gandrīz visu laiku esmu darbojies mūzikas jomā,” viņš piebilst, minot vien dažus piemērus. Starp tiem ir gan humoristiskas izrādes, gan muzikāli iestudējumi, gan mūzikas ierakstu radīšana televīzijai, gan sadarbība ar sabiedrībā plaši zināmiem mūziķiem, piemēram, Kasparu Dimiteru un vēl daudzi citiem.
Ar iespaidīgu pieredzes bagāžu var lepoties arī Santa, kas atšķirībā no Gunta ir īsta apeniete: šeit dzimusi, uzaugusi, šeit guvusi pirmo skatuves pieredzi un, pēc studijām Rīgā, atgriezusies dzimtajā pusē, sākot strādāt par Virešu saieta nama vadītāju. Santa beigusi Latvijas Kultūras koledžu, apgūstot divas specialitātes – svētku režiju un mūzikas menedžmentu. Santai abi vecāki saistīti ar skatuvi, tāpēc pirmie spoļi mūzikā sperti jau bērnībā. Apmeklēta Alūksnes mūzikas Apes filiāle, kur apgūta flautas un klavierspēle. Nozīmīgākie panākumi gan gūti dziedot. Santa piedalījusies neskaitāmos konkursos, kas kļuvuši par atspēriena punktu ne vienam vien jaunajam vokālistam – sākot ar “Olgas disenīti” un muzikālo konkursu “Do – re – mi” līdz pat jauno izpildītāju konkursam “Jaunās zvaigznes” un “Putnu bērniem”.
Iepazīstas ar starpnieka palīdzību
Par jaunu pavērsiena punktu Santai kļuvusi iepazīšanās ar Gunti, kas notikusi tieši pirms gada. Tobrīd Santa bija tikko atgriezusies uz pastāvīgu dzīvi dzimtajā pusē, mēģinot iestrādāties jaunajā darbā. Sarunās ar māsu Ilvu (Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre – red.) viņa ne reizi vien bija izteikusies, ka no darba brīvajā laikā gribētu aktīvāk nodoties muzicēšanai. Savulaik viņa muzicējusi kopā ar Ēriku Gruzniņu, taču tobrīd abu sadarbība apsīkusi. Ap to laiku kādā pasākumā tautas namā “ieklīdis” Guntis, kuram kopš aiziešanas no Rīgas aktīvā muzicēšana uz laiku atstāta novārtā. “Ienāku un redzu, ka viena te dzied uz nebēdu. Tā dzied, ka liekas – noteikti pieaicināta māksliniece no Rīgas. Es jau nezināju, nepazinu te nevienu,” viņš taisnojas. Lai noskaidrotu, kas tā par meiteni, devies pie tautas nama vadītājas. Tur tad arī uzzinājis, ka “māksliniece no Rīgas” patiesībā ir vietējā meitene.
Šī tikšanās vainagojusies ar jaunas grupas izveidi “Papa blice”, kurā bez Gunta un Santas spēlē arī basģitārists Jānis Ērmanis no Apes un bundzinieks Ainārs Horns no Alūksnes. “Šeit bija visi priekšnosacījumi, lai izveidotu grupu – gan telpas, gan aparatūra, gan profesionāli mūziķi. Lai varētu sākt koncertēt, atlika tikai saspēlēties, un tā lieta aizgāja,” apgalvo Guntis. Šī gan neesot pirmā grupa, kas izveidota Apē. Savulaik lielu popularitāti piedzīvojusi vokāli instrumentālā grupa “Mistika”, kas darbojusies Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā. Bijušas arī vēl citas grupas, no kurām vienā muzicējuši abi Santas vecāki. Tiesa, “Papa blice” kļuvusi par pirmo nopietno muzikālo kolektīvu pēc ilgāka laika perioda. Dažus mēnešus pēc pirmā mēģinājuma sekojis arī iepazīšanās koncerts. Pēc tā grupa uzsākusi aktīvu koncertēšanu, spēlējot ballēs gan pašu un kaimiņu novada tautas namos, gan citviet Latvijā.
Koncerts kā ieskatīšanās dvēselē
Uz grupas bāzes radušies arī vairāki jauni projekti, pēc kuriem nu ir lielāks pieprasījums, nekā pēc spēlēšanas ballēs.
Tās ir Santas un Gunta veidotās koncertprogrammas “Enģel, rādi man ceļu!” un “Manā četristabu sirdī”. Pēdējā no tām piedalīties uzaicināta vēl viena Apes vokāliste – Ilva Karro, kas šobrīd mācās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. Koncertprogramma “Manā četristabu sirdī” tapusi pēc kāda dzejoļa izlasīšanas. Sākumā pastāvējusi iecere radīt kaut ko jautru, taču tad izlasīts dzejolis, kurā minēta frāze “četristabu sirds”. “Tā frāze aizķērās un pārtapa intīmā koncertprogrammā, kas mudina ieskatīties katram pašam savā dvēselē,” atzīst Santa. “Katram no mums dzīvē pienāk brīdis, kad mēs sākam uzdod jautājumus par to, kas es esmu, ko es daru un vai tas ir tas, ko es pa īstam gribu. Koncertprogrammā mēs mēģinājām atspoguļot viena cilvēka sajūtas, palūkojoties uz tām no dažādiem skatpunktiem. Tās četras istabas patiesībā ir četras epizodes, kas soli pa solim aizved līdz ceļojuma izskaņai – aicinājumam atvērt sirdi sev un citiem. Būt sev pašam.”
Otra koncertprogramma “Eņģel, rādi man ceļu!” balstīta uz garīgo repertuāru. Koncertprogramma izveidota maijā, kad radusies nepieciešamība uzstāties baznīcā. Pēc pirmā koncerta abi secinājuši, ka šo koncertprogrammu varētu piedāvāt arī citiem. Lai gan sākumā atsaucība bijusi maza, šobrīd tā ir tik pieprasīta, ka koncertu grafiks saplānots līdz pat janvāra vidum. “Sākumā tautas nami baidījās riskēt, jo neviens nezināja, kas mēs esam un ko varam piedāvāt. Tagad situācija ir mainījusies. Domāju, ka nozīme bija pozitīvajām atsauksmēm, ko saņēmām pēc katra koncerta. Cilvēki bija pārsteigti un aizkustināti par dzirdēto,” atceras Santa. Guntis gan piebilst, ka arī viņiem pašiem katrs koncerts rada neaizmirstamas sajūtas. Uzstājoties Opekalna baznīcā, atmosfēra bijusi tik emocijām piesātināta, ka grūti bijis nodziedāt dziesmu līdz galam – balss aizlūzusi.
