Gadās, ka no psihiatra apmeklējuma cilvēkus attur bailes – paņems uzskaitē, neko vairs neļaus darīt, atzīs par traku. Nevajadzētu ļaut aizspriedumiem stāties ceļā pēc palīdzības, iedrošina psihiatre un psihoterapeite Daina Poriņa. Pats sev diagnozi uzstādīt nevar, turklāt vizītē pie psihiatra var izrādīties, ka tiešām dzīvē pienācis brīdis, kad vajadzīga palīdzība.
Reģistratūra nav lēmēja
“Mūsu valstī psihoterapeita palīdzība ir par maksu, vizīte pie psihiatra ir par brīvu. Protams, tā nebūs psihoterapija, bet noteikti konsultācija, aprunāšanās, psihiatra palīdzība nepieciešamības gadījumā. Reizēm nevar iztikt bez medikamentu atbalsta, lai tiktu galā,” skaidro D.Poriņa.
Viņa nosauc vairākus aizspriedumus un bailes, kas cilvēkus attur no ārsta apmeklējuma. Viens no tādiem – man būs kartīte, tikšu “iegrāmatots”. Reģistratūrā redzēs, ka tur ir mana kartīte, un vairs nevarēšu iziet ne ārsta komisiju, ne dabūt atļauju medību bisei.
“Kartīte, pirmkārt, ir manai atmiņai – kādas sūdzības, kādas zāles nozīmē. Tas ir arī atskaites dokuments, par ārsta darbu samaksā Slimokase. Taču par visiem ierobežojumiem spriež un lemj atsevišķi, tas nenotiek reģistratūrā,” uzsver D.Poriņa. Izlemt, vai pacienta stāvoklis ļauj viņam iegūt auto vadīšanas vai šaujamieroča glabāšanas tiesības, ir ārstējošā ārsta kompetencē.
Lauzta kāja nav uz mūžu
Psihoterapeitiskā palīdzība no valsts veselības budžeta tiešām iedzīvotājiem netiek apmaksāta, apstiprina Veselības norēķinu centra preses sekretārs Toms Noviks, toties Labklājības ministrijas pārziņā ir vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācija. No šā gada valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus nodrošina Latvijas Bērnu fonds.
Ideja apmaksāt rehabilitāciju arī pieaugušajiem, kuri cietuši no vardarbības, joprojām pastāv, apliecināja Labklājības ministrijā, bet varētu tikt īstenota ne ātrāk par 2013.gadu.
T.Noviks skaidro, ka formāli psihiatrs tiešās pieejamības speciālists, pie kura vizīte ir par brīvu, ir tad, ja ir apstiprināta diagnoze. Vispārējā kārtība tomēr esot tāda, ka ģimenes ārsts dod nosūtījumu pie speciālista, un tad pacienta iemaksa ir trīs lati. “Diagnožu spektrs tomēr ir diezgan plašs, tā ka ārstam ir iespējas veselības traucējumu gadījumā atzīmēt, ka arī pirmā vizīte ir ar diagnozes kodu,” spriež T.Noviks. Katrā gadījumā nevajadzētu ļauties arī aizspriedumiem, ka reiz fiksētas veselības problēmas ir kā zīmogs visai atlikušajai dzīvei. Lauzta kāja arī ir diagnoze. Kad tā sadzīst, cilvēks ir vesels.
