Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairs nekontrolēs valsts amatpersonu darbību, mēs ātri vien nonāksim līdz situācijai, kāda bija pirms sešiem septiņiem gadiem, kad tās pieņēma lēmumus attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem un biznesa partneriem. Tā intervijā apgalvo Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (SCP). Viņš arī neizslēdz iespēju, ka atsevišķās apjomīgajās lietās apsūdzētie var vērsties starptautiskajās tiesu institūcijās.
– Jūs esat ievēlēts par Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītāju. Kāda vajadzība bija izveidot šādu amatu, ņemot vērā, ka ir jau viena komisija, kas nodarbojas ar aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas jautājumiem?
– Galvenais ir tas, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ir tik daudz uzdevumu, ka izskatīt visus jautājumus ir problemātiski. Tāpēc bija nepieciešams izveidot apakškomisiju, lai varētu sīkāk izrunāt to, kas attiecas uz korupciju, un korupcijas novēršanas iestāžu darbu.
– Kas, Jūsuprāt, Latvijā ir tās jomas, kurās saistībā ar korupcijas apkarošanu situācija būtu jāuzlabo?
– Manuprāt, svarīgākais jautājums ir efektīva KNAB darbība. Tāda, kas veicina sabiedrības uzticēšanos. Tikai tā var panākt lielāku ieinteresētību no valsts iedzīvotāju puses ziņot par iespējamiem korupcijas gadījumiem, kas ļautu atklāt arvien vairāk koruptīvo noziedzīgo nodarījumu.
– Kas šobrīd būtu jāuzlabo KNAB darbā?
– Tas, kas šobrīd notiek KNAB, tā vadībā, noteikti traucē efektīvi strādāt. Taču es vairāk gribētu pievērst uzmanību nevis kādiem savstarpējiem konfliktiem, bet gan kādam būtiskam aspektam, kas traucē apkarot korupciju Latvijā – runa ir par apzinātu izvairīšanos komunicēt ar sabiedrību, stāstīt par problēmām, kas saistītas ar korupcijas novēršanu. Tā ir apzināta izvairīšanās iet pie cilvēkiem, padarot viņus arvien neiecietīgākus. Šī nostāja no KNAB vadītāja Normunda Vilnīša puses ir ļoti apzināta, un tas ietekmē gan uzticēšanos, gan cilvēku gatavību sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm korupcijas apkarošanas jomā.
– Uzskatāt, ka uzticība KNAB šobrīd ir mazinājusies?
– Noteikti, jo cilvēki raugās, kādas izmaiņas notiek šāda veida iestādēs. Savulaik, kad es tiku iecelts par KNAB vadītāju, bija nogaidoša reakcija no sabiedrības puses, lai saprastu, vai man var uzticēties. Vilnīša kungs KNAB vadītāja amatā strādā pusotru gadu, bet ne spožus rezultātus, ne arī gatavību runāt ar medijiem un sabiedrību es neredzu.
– Vai uzskatāt, ka šobrīd ir nepieciešamība mainīt KNAB vadību?
– Tas ir jautājums, uz kuru es negribētu atbildēt. Gan Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, gan arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vērtēs gan notiekošo KNAB kopumā, gan arī tās reformas, ko ir iecerējis N.Vilnītis. Laika gaitā skatīsim arī vairākus šaurākus jautājumus, kas skar KNAB un tā vadītāja darbību. Nebūtu korekti, ja es tagad skaidri pateiktu savu redzējumu šajā jomā.
– Viens jautājums, kas attiecībā uz iecerēto KNAB reformu ir radījis visvairāk diskusiju, ir šā biroja darba tā saucamā reģionalizācija, paredzot lielākas uzmanības pievēršanu tam, kas notiek ārpus Rīgas.
– Viss atkarīgs no tā, kas tiek saprasts ar jēdzienu “reģionalizācija”. Vai mēs runājam par darba aktivizēšanu reģionos īstajā šā vārda nozīmē vai arī piešķiram vārdu “reģionalizācija” tam, kas pēc savas iekšējās būtības, satura ar reģioniem nemaz nav saistīts. KNAB vienmēr ir strādājis reģionos, un ir bijuši aizturētie. Piemēram, Daugavpils izpilddirektors un Zemesgrāmatas tiesnese savulaik tika aizturēta. Tāpat bijušas aizturēšanas gan Ventspilī, gan Liepājā, kā arī atklātas apjomīgas lietas par notiekošo uz robežpunktiem Grebņevā un Terehovā. Taču izveidot atsevišķas struktūrvienības, kas atrastos Rīgā, un tādējādi uzskatīt, ka tiek aktivizēts darbs reģionos, manuprāt, tā ir tikai vārdu spēle, nevis ieinteresētība risināt problēmas.
– Uzskatāt, ka šādā veidā varētu tikt vājināts KNAB darbs?
– KNAB ļoti svarīgs ir komandas darbs. Ja cilvēkus mēģinās mākslīgi sadalīt mazākās struktūrvienībās, šis komandas darbs var tikt apdraudēts.
– Cik lielā mērā piekrītat izskanējušajam viedoklim, ka KNAB tomēr vajadzētu koncentrēties uz darbu Rīgā, kur vienmēr ir apgrozījušās lielas naudas summas, un tādējādi arī koruptīvie darījumi ir finansiāli apjomīgāki?
– Ņemot vērā Rīgas nozīmi gan pēc darījumu skaita, gan arī naudas lieluma, kas apgrozās galvaspilsētā, kā arī amatpersonu līmeņa, Rīgai noteikti jāpievērš lielāka uzmanība. Tomēr KNAB darbs nedrīkst notikt tikai Rīgā, neskarot reģionus vispār. KNAB darbinieku uzdevums ir sekot līdzi informācijai un reaģēt uz aizdomām par koruptīviem darījumiem jebkurā Latvijas nostūrī.
– Tātad nevar teikt, ka, pievēršoties reģioniem, “a priori” tiks vājināta KNAB darbība?
– Tas atkarīgs no reālā satura, ko reģionalizācijas principam vēlas piemērot KNAB vadītājs. Jautājums ir par to, vai šāda “reģionalizācija” nenotiks uz aktivitāšu Rīgā rēķina. Pārmērīga uzmanība reģioniem var atņemt spēkus darbam Rīgā un citās lielajās pilsētās.
– Cik apmierinoša, jūsuprāt, šobrī ir KNAB darba rezultativitāte?
– Ir bijušas skaļas un nozīmīgas krimināllietas, no kurām kā būtiskāko es nosauktu tā dēvēto Bērnu slimnīcas lietu, kurā pie atbildības tiek saukti deviņi cilvēki. Taču man būtu ļoti svarīgi apzināties, ka šādi nozīmīgi soļi tiek sperti, KNAB strādājot kā vienotai komandai. Turklāt jāatzīst, ka skaitliski ierosināto kriminālprocesu skaits tomēr samazinās.
– Viena no skaļākajām lietām, kas saistās ar KNAB vārdu, ir tā saucamā Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta, viņa apsūdzēšana noteiktos pārkāpumos un arī aizturēšana. Vai, jūsuprāt, šobrīd šo lietu nevar uzskatīt par pārāk ievilkušos?
– Tā ir viena no apjomīgākajām lietām visā Latvijas vēsturē. Ar to var konkurēt varbūt vienīgi digitālās televīzijas krimināllieta – lai saliktu vienkopus visus materiālus saistībā ar šo lietu, prokuratūrai bija nepieciešama atsevišķa telpa. Nedomāju, ka notiek apzināta lietas novilcināšana, ņemot vērā, ka tās gaitā ir nepieciešams prasīt palīdzību arī ārvalstu struktūrām, un šis process nereti ir ļoti ilgstošs.
– Bet vai nevar izveidoties līdzīga situācija tai, kādu jau piedzīvojām saistībā ar tā saucamo “Bankas Baltija” lietu, kad apsūdzētie paši vērsās tiesā par to, ka tiek vajāti pārāk ilgi?
– Apsūdzēto un notiesāto tiesības ir apstrīdēt izmeklēšanas un iztiesāšanas rezultātus. Tādu iespēju es neizslēdzu. Tad jau Augstākā tiesa vai Eiropas tiesu institūcijas lietu vērtēs pēc būtības, nevis tikai pēc sūdzībās iesniedzēja iegribām.
– Izskanējušas arī bažas, ka KNAB reformas realizēšanas gadījumā varētu būt nepietiekama valsts amatpersonu kontrole un interešu konfliktu novēršana. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
– Izskatās, ka tāda KNAB struktūra kā Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa, atbilstoši iecerētajai reformai, vairs neparādās. Ir pamats pieņēmumam, ka tādējādi valsts amatpersonu kontrole KNAB vairs netiek paredzēta – speciālas struktūrvienības, kas ar to nodarbotos, Vilnīša kunga piedāvātajā shēmā vairs nav. Uzskatu: ja tiešām šis jautājums vairs netiks kontrolēts, mēs ātri vien noslīdēsim līdz situācijai, kāda bija pirms sešiem, septiņiem gadiem, kad amatpersonas pieņēma lēmumus attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem un biznesa partneriem. Un tas jau ir nozīmīgs solis korupcijas virzienā. Šobrīd amatpersonas tomēr rēķinās ar KNAB uzmanību.
– Vai KNAB darbam būtiski nekaitē ieilgušie konflikti starp šā biroja līderiem?
– Tā ir divu pretēju pozīciju sadursme attiecībā uz to, kādam jābūt KNAB, kā birojam jādarbojas, kādiem jābūt tā rezultātiem.
– Jūs pietiekami ilgi esat bijis KNAB vadītājs. Vai uzskatāt, ka varēsit būt pietiekami objektīvs, izvērtējot tā darbu?
– Man tas nekādas problēmas nerada. Es vienmēr esmu rīkojies saskaņā ar likumu un savu sirdsapziņu. Līdz ar to mana nostāja ir tāda, ka jebkurš jautājums šajā jomā ir jālemj koleģiāli un jekurš lēmums būs atkarīgs no visas Saeimas apakškomisijas darba.
– Bijusī KNAB darbiniece Indra Veipa, kas saistībā ar savulaik notikušo naudas pazušanu no biroja šobrīd atrodas ieslodzījumā, paziņojusi, ka tikusi apsūdzēta, lai tiktu pasargāts jūs kā tālaika biroja vadītājs un KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
– Varbūt nebūs pārāk pieklājīgi no manas puses, taču šajā kontekstā sacīšu tā – bet ko gan vēl viņai teikt?! Skaidrs, ka jebkurš notiesātais lielu daļu atbildības labprāt pārliktu uz citu pleciem vai vismaz padalītos ar to.
