Alūksnes novada dome novembra sēdē pagājušajā nedēļā pieņēma atbildīgu lēmumu – “iesaldēja” darba algas domes vadībai, administrācijas darbiniekiem, pašvaldības iestāžu vadītājiem un deputātiem.
Domes sēdē skatīja jautājumu par novada pašvaldības darba samaksas un sociālo garantiju nolikumu, kas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Pašlaik domes priekšsēdētāja alga ir piesaistīta valstī noteiktajai minimālajai algai, maksājot viņam 7 minimālās algas. Viņa algai pakārtota ir vietnieka (90 procenti no vadītāja algas) un izpilddirektora (80 procenti) darba samaksa, bet izpilddirektora algai – pārējo darbinieku algas. Tā kā valdībā pašlaik ir aktualizējies jautājums no janvāra minimālo algu valstī palielināt no 180 uz 200 latiem, tad šajā gadījumā domes vadībai un administrācijai algas attiecīgi palielinātos.
Atņem cerību uz labumiem
Deputāts Andis Krēsliņš ierosināja no janvāra novada domes vadītājam noteikt konstantu algu – 1260 latu, kāda tā ir pašlaik pirms nodokļu nomaksas. “Visiem būs skaidrība, ka alga būs tāda pat, kā pašlaik, nevis atkal cerība uz labumiem. Tas neskars vienkāršos darbiniekus, tikai iestāžu vadītājus, jo iestādēm algas aprēķina pēc atsevišķiem nolikumiem. Turklāt mēs esam domē principiāli vienojušies nepalielināt algas,” sacīja A.Krēsliņš. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins pauda pārliecību: “Negribam pieļaut algu palielināšanos uz minimālās algas rēķina.” Deputāts Ainars Melders uzskata, ka nav smuki cilvēkiem atņemt cerību, tad vajagot mainīt arī punktu par domes deputātiem: ja par deputātu ir ievēlēts pašvaldības administrācijas darbinieks vai pašvaldības iestādes vadītājs, kas deputāta pilnvaras īsteno darba laikā, darba samaksu par šo laika posmu viņam nesaglabā. Pašlaik šādā gadījumā darba alga tiek saglabāta un, ja punktu izmainītu, tas skartu vienu deputāti – Valdu Zeltiņu. “Tas skanētu smuki un ļoti pareizi,” ironizē A.Melders, tomēr vairums deputātu šo priekšlikumu neatbalstīja.
Vairs nepalielināsies
“automātiski”
Novada domes kancelejas vadītāja Viktorija Avota atzina: konstanta alga mēram būs pasliktinājums darbiniekiem, kuri līdz šim esot rēķinājušies: ja valstī minimālā alga palielinās, arī viņiem automātiski algas palielinās. A.Melders rosināja nogaidīt ar algu “iesaldēšanu”, kāda būs situācija valstī. Kam piekrita arī deputāts Laimonis Sīpols, lai “neskrietu ratiem pa priekšu”. A.Melders arī pauda, ka deputātiem neesot tiesību koriģēt, kā izpilddirektorei noteikt algas padotajiem. “Pagastiem ļāvām algas noteikt budžeta ietvaros – novada domē lai izpilddirektors nosaka, cik kuram maksāt,” sacīja A.Melders. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra – ja šo lēmumu atliks uz decembri, tad domei nāksies maksāt palielinātas algas, ja minimālā būs 200 latu, jo samazinājums stāsies spēkā mēnesi pēc decembra sēdes lēmuma. Pēc plašām diskusijām A.Krēsliņa priekšlikumu par algas “iesaldēšanu” tomēr deputātu vairums atbalstīja. Deputāts Ēriks Mediss secina – diskusijas parādīja attieksmi. “Lielai daļai nav žēl pašvaldības naudas, katram savs krekls ir stipri tuvāks. Izskan frāzes: “Es varu nesēdēt deputātos!” Bet pusotra gada laikā neviens nav atsaucis deputāta mandātu un arī neies projām,” sacīja Ē.Mediss.
Būs arī sociālās garantijas
Savukārt par darbu komisijās un darba grupās atalgojumu no janvāra dubultos, argumentējot, ka tas cilvēkos veicinās interesi vispār iesaistīties komisiju darbā. Ja līdz šim par stundas darbu saņem 1,07 latus “uz papīra”, tad no janvāra – 2,14 latus “uz papīra”. Iekļaujot darba grupā pašvaldības darbiniekus, viņiem par to nemaksās. Reizi gadā – oktobrī pašvaldībā būs darbinieku novērtēšana, no kā būs atkarīgs algas papildlikmes lielums. Papildlikmes kritērijus apstiprinās izpilddirektors, ņemot vērā kvalifikāciju un citus apstākļus. Savukārt sociālās garantijas paredz: sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksāt pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā; piešķirt mācību atvaļinājumu, saglabājot mēnešalgu; segt amatpersonas veselības pārbaudes izdevumus un, ja tajā konstatē, ka amatpersonai darba pienākumu veikšanai vajag optiskos redzes korekcijas līdzekļus, pašvaldība sedz to iegādes izdevumus līdz 60 latiem.
