Eiropas valstīs un citur pasaulē kooperatīvi pastāv vairāk nekā 100 gadus, bet Latvijā par kooperācijas attīstības sākumu uzskata 2000.gadu. Alūksnes un Apes novadā nav neviena kooperatīva, turklāt maz ir zemnieku, kuri ir kādas kooperatīvās sabiedrības biedri.
Katrs velk uz savu pusi
“Mūsu zemnieki pienu nodod galvenokārt “Valmieras pienam”, nevis piena ražotāju kooperatīvam “Trikāta KS” vai kādai citai kooperatīvajai sabiedrībai. Tajās ir strikta prasība, ka pienu var nodot tikai to biedri. Turklāt tiem nav dota iespēja pārdot pienu citur. Turpretim graudu audzētāju kooperatīvos šādu nosacījumu nav. Tāpēc lielākie graudu audzētāji labprāt sadarbojas ar kādu kooperatīvu, turpretim neviens piena ražotājs nav kļuvis par kooperatīva biedru,” spriež Austrumvidzemes Lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Viņa atzīst, ka visus šos gadus runā un skaidro lauksaimniekiem, cenšoties viņus pārliecināt par kooperācijas plašajām iespējām. Tomēr pagaidām tas nav izdevies. “Neprotam viens otram uzticēties. Iespējams, neesam tik godīgi, lai varētu bez aizdomām strādāt kopā,” secina V.Kaparšmite. Laba sadarbība ir Liepnas bioloģiskajām saimniecībām, tomēr tās neveido kooperatīvu. Arī citviet atsevišķi zemnieki kooperējas, izmantojot lauksaimniecības tehniku. Tomēr nekur pat nerunā par kooperatīvas sabiedrības veidošanu.
V.Kaparšmite atzīst, ka acīmredzot vēl spilgti atmiņā ir padomju kolektīvo saimniecību pieredze. “Kad saimniekot sāks jaunā paaudze, kura šo pieredzi nezina, tad varbūt kooperatīvi attīstīsies straujāk,” cer V.Kaparšmite.
Vairāk lasi laikraksta “Alūksnes Ziņas” 24.novembra numurā vai pērc maksas rakstu šeit .
