Eiropas Parlamenta (EP) labējo politisko grupu deputāti, tostarp Roberts Zīle un vairāki citi eirodeputāti no Latvijas (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) neatbalsta vienotu kritēriju ieviešanu minimālo ienākumu noteikšanai visā Eiropas Savienībā (ES), lai piespiestu dalībvalstis cīnīties pret nabadzību. R.Zīle uzskata, ka šāds EP kreiso partiju ierosinājums daudzas valstis iegrūstu tikai dziļāk nabadzībā, tostarp Latviju, jo valdībai, lai spētu nodrošināt prasības, nāktos ievērojami palielināt nodokļu slogu.
Latvijā iztikas minimums aug, šā gada septembrī tas palielinājies līdz 163,45 latiem vienam iedzīvotājam. Savukārt minimālā alga šobrīd ir 180 latu pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to Latvija ir starp tām retajām ES dalībvalstīm, kur cilvēki saņem mazāku samaksu par paveikto darbu, nekā ir valstī noteiktais iztikas minimums – starpība ir aptuveni 20 latu. Savukārt minimālā pensija cilvēkiem, kam ir neliels apdrošināšanas stāžs (līdz 20 gadiem), ir vien 49,50 latus liela.
Tomēr R.Zīle pauž kritisku nostāju par vienotas minimālo ienākumu sistēmas noteikšanu ES, kas viennozīmīgi nozīmētu gan minimālās algas, gan pensiju ievērojamu palielināšanu. „ES līmenī noteiktu sociālo standartu noteikšana visām dalībvalstīm nav atbalstāma – jo vairāk šādu, reāli neizpildāmu standartu Briselē tiek noteikts, jo vairāk tas nāk par sliktu mums pašiem. Ne Latvijai, ne vairākām citām dalībvalstīm tos nebūtu iespējams izpildīt. Pie tam jāatceras, ka, nosakot šādu minimālā ienākuma sistēmu, līdz ar iespējamiem pozitīviem ieguvumiem nāktu milzīgs apgrūtinājums valstu budžetiem, kā arī vēl smagāks nodokļu un izmaksu slogs uz uzņēmēju pleciem – cita veida, kā palielināt budžeta ieņēmumus, valstīm vienkārši nebūtu. Protams, ES var nospraust kopējus stratēģiskus pamatprincipus, tādu kā nabadzības izskaušana, un dalībvalstis tos centīsies īstenot atbilstoši savām iespējām un nacionālajām politikām. Taču principa „viens izmērs der visiem” (piemēram, nosakot pienācīga minimālā ienākuma apjomu vismaz 60 % apjomā no vidējiem ienākumiem dalībvalstī) piemērošana nav atbalstāma,” uzskata R.Zīle.
Savukārt eirodeputāte Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), kā arī Alfrēds Rubiks (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) un citi pauduši atbalstu adekvātu minimālo ienākumu sistēmas ieviešanai ES. Diemžēl viņi neatsaucās „esmaja.lv” aicinājumam komentēt savu nostāju.
ES pamatdirektīvas par adekvātiem minimālajiem ienākumiem dalībvalstīs ierosināta septembrī. Eiropas Pretnabadzības tīkls priecājas, ka viņu ierosinājumam balsojumā 20.oktobrī atbalstu pauda jau 262 deputāti no septiņām dažādām politiskajām grupām. Lai gan pretinieku skaits esot sarucis, tomēr 344 EP deputāti balsojuši pret.
Eiropas Pretnabadzības tīkla direktors Fintans Farels šādu balsojuma rezultātu sauc par panākumu. „Pieņemot pamatdirektīvu par adekvātu minimālo ienākumu sistēmām, ES dotu nopietnu signālu, ka tā ir gatava īstenot savu apņemšanos samazināt nabadzību, kā tas ir paredzēts „Eiropa 2020” stratēģijā,” norādījis F.Farels.
