Jau sen mani uztrauc mūsu pilsoņu visatļautība, izmantojot it kā Eiropas Savienības noteiktās cilvēktiesības, kas aizstāv likumpārkāpējus. Vēl lielāki brīnumi notiek ar Eiropas cilvēktiesību tiesu – izvarotājs, kuram jau tā piespriests…
Tagad par tiem, kas pagaidām tik tālu vēl nav nonākuši. Nesen biju aizgājis uz Alūksnes policijas iecirkni jautājumā par bijušo tuberkulozes slimnīcu un elektrības sadales skapju krāsotājiem. Dežūrdaļā mani aizsūtīja pie policistes, kurai esot vistiešākais sakars ar pilsētu. Es stāstīju, ka, ejot no kapsētas gar ezermalu, priecē sakoptā bērzu birzs, kas stādīta 1935.gada 15.maijā, bet sarūgtina, ka kāds huligāns atkal ar krāsu noķēpājis informācijas plāksni par šo birzi. Ejot tālāk, atklājās vēl šausminošāka aina – bijušajai divstāvu tuberkulozes slimnīcas ēkai izsisti gandrīz visi logi un sienas noķēpātas ar šo šausmīgo pūšamo. Pirms gada tik traks stāvoklis nebija. Izbrīnīja tas, ka netālu atrodas Alūksnes policijas mītne. Kādēļ vajadzīgas daudzās videokameras, ja desmitiem gadu demolē un nevienu nevar noķert? Tā domāju es, pirms dzirdēju policistes stāstījumu.
– Mums nav nevienas kameras tanī pusē.
– Kur tās palika?
– Noņēmām, jo Eiropas Savienība aizliedz.
– Kā ar kamerām, kuras par miljoniem pērk, lai noķertu ātruma pārkāpējus?
– Tās ir atļauts izvietot, jo ir saskaņots.
Jā, apskatot Alūksnes centru, neredzēju kameras. Mans saprāts ir par īsu, lai izprastu šādu rīcību. Tagad par sadales skapju krāsotājiem.
Es stāstu policistei, ka pagājušajā rudenī pie pareizticīgo baznīcas kāds zēns vakarā no sadales skapja berza nost savu krāsojumu un sapratu, ka kādu policija ir noķērusi, jo tētiņš turpat sēdēja mašīnā. Protams, noberzt nav tik vienkārši un to darbu nevarēja uzskatīt par sodu.
– Kāpēc nelikāt pārkrāsot visus pilsētas sabojātos elektrības skapjus?
– Jā! Mēs kādu noķērām, bet sodu uzliek tiesa.
Izlasīju “Sodu bardzība neattur no nozieguma”. Es, protams, domāju tieši pretēji, un domāju arī, ka ir pienācis pēdējais laiks to ieviest, jo cietumā ir daudz labāk nekā brīvībā gulēt aukstumā un ēdienu meklēt konteineros. Kas vainas cietumā – silts, katru dienu dod ēst, nav jāstrādā un, ja ar mani labi neapietas, var sūdzēties cilvēktiesību tiesā. Pietiek klanīties ES likumiem, bet pieņemt mums mūsu valsts likumus, kas mūs aizsargā. Kāpēc viss jādara tā, lai izdevīgi pārkāpējiem, nevis cietējiem? Nedrīkst nosaukt zagļa uzvārdu, profesiju, darba kolektīvu, tagad arī kameru nav, vēl atliek naktīs izslēgt ielu apgaismojumu, aizslēgt policijas iecirkni, normāliem cilvēkiem pēc pulksten 18.00 uz ielas neiet, lai tie, kas dienā guļ, var izklaidēties.
Par to, ka sodi ir mīksti, liecina arī “krāsotāji”, kuri atkal pie tautas nama apķēzīja skulptūru. Kamēr noķertajiem neliks visu sakārtot, cūcības turpināsies.
Par slepkavām. Viņu galvenais motīvs ir: es palikšu dzīvs, ja arī noķers, tāpēc ir vērts riskēt. Labāk kādu dienu padzīvot “zaļi” ar iegūto peļņu. Te raksta, ka vajadzēs bendi. Domāju, ka tādu, kas sagriezis gabalos bērnu, nošaut nav māksla. To izdarīs gandrīz vai katrs, nerunājot jau par nogalinātā piederīgajiem. Likt mocīties, kā mocījās upuris, būtu pareizais sods, tad būtu bendes darbs. To es neprasu, tikai tīša slepkavība prasa nāvi bez gadiem ilgiem tiesas procesiem.
Žēl, ka mūsu tieslietu sistēma ir tik bezspēcīga, ka pakļaujas ES ieteikumiem, aizstāvot likumu pārkāpējus. Visatļautība zem demokrātijas turpinās: kopš bērnības neviens nemāca fiziski strādāt – klasi mazgāt bērns nedrīkst, galdu skolas ēdnīcā uzklāt un apkalpot nedrīkst, papīru pacelt drīkst, bet jau negrib. Pienāk 18 gadi, un, ja mājās neko nav darījis, izņemot “tusējis”, tad rezultāts ir sagaidāms. Izņēmums ir tie bērni, kuriem mājās ir kaut kādi pienākumi un kuri arī kaut cik mācās. Ja vecākiem nav darba, tad gandrīz nav izejas – iela ir mājas. Eiropas Savienība mums vajadzīga, lai barotu bagātnieku izstumtos, tā tiem ir glābiņš. Šīs Eiropas naudas dēļ mēs to klausām. Cenšamies palīdzēt ar ziedojumiem, bet man kauns, ka katru vakaru lūdz ziedot, kauns, ka citas valstis rāda, kā baro neēdušo Latviju ar zupu. Liekas, ka tomēr kauna nav bagātniekiem un “Vienotības” līderiem, kas 20 gados mūs pasaules priekšā pataisīja par ubagiem.
