Pēc diskusijām Alūksnes novada finanšu komitejā vairums deputātu pagājušajā nedēļā bija vienisprātis, ka izstrādātajiem darba samaksas aprēķināšanas kritērijiem pagastu pārvaldēs būs tikai rekomendējošs raksturs. Tas nozīmē, ka joprojām pagastos būs atšķirības algu apmērā, jo visus nekādi nevarot vienādot.
Šo jautājumu deputāti jau skatīja oktobra domes sēdē, “atmetot” atpakaļ uz komiteju, bet tagad izdomājuši, ka ar domes lēmumu šādus kritērijus nemaz nevajag apstiprināt.
Grib manevra iespēju
Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko skaidro – algas paredzēts procentuāli piesaistīt pagasta pārvaldes vadītāja atalgojumam, bet: jo lielāka tā ir, jo grūtāk to pieskaņot mazākajiem pagastiem. “Vajadzētu atstāt pagastu vadītājiem budžeta ietvaros manevra iespēju 25 procentu apmērā, nosakot darbiniekiem atalgojumu,” rosina J.Griščenko. Deputāts Andis Krēsliņš ieteica izstrādātos kritērijus nepieņemt ar striktu domes lēmumu, bet tikai rekomendējoši ievērot, veidojot nākamā gada budžetu, un izvērtēt, cik lieli plānojas administratīvie izdevumi uz iedzīvotāju. “Tā kā pērn starp pagastiem bija atšķirīga izpratne par pagasta pārvaldes budžeta plānošanu, tad administratīvie izdevumi atšķīrās pat četras reizes, turklāt lielajos pagastos bieži vien algas bija zemākas nekā mazajos, kur administrācijā bija iekļauti visi iespējamie amati. Tādēļ vispirms vajadzētu vienādu izpratni līdzekļu izlietojumā un tad vērtēt, kur objektīvi vajag vairāk,” domā A.Krēsliņš. Viņš uzsver – ja būs sūdzības vai pārpratumi, tad ņems vērā rekomendējošos kritērijus. J.Griščenko iebilda, ka pagastu vadītāji tomēr gaida domes lēmumu, lai būtu “stipri papīri” un iemesls samazināt lielās algas.
Grūti visus vienādot
Pašvaldības ekonomiste Valda Silicka uzsvēra – ja ņems vērā jaunos kritērijus, mazajos pagastos vajadzēs daudz vairāk finansējuma algu fondam, jo algas palielināsies, bet lielākajos pagastos, piemēram, Pededzē un Jaunalūksnē – būtiski samazināsies. “Kā mēs varam tagad ko tādu ieplānot, ja vēl nezinām, cik liels 2011.gadā būs novada kopējais budžets? Ir daudz strādāts, lai izveidotu kritērijus, bet secinām – nekādi nevar visus salāgot pēc viena, jo katram ir daudz atšķirību. Piemēram, tagad sanāk, ka mazo pagastu bibliotekāriem algas palielināsies, bet lielāko – samazināsies, jo ņem vērā bibliotēkas lasītāju skaitu pret kopējo pagasta iedzīvotāju skaitu,” secina V.Silicka. Pašvaldības juriste Ilze Kalniņa vērtē – ja ar domes lēmumu apstiprinās izstrādātos kritērijus, tad zudīs jēga iepriekš pieņemtajam domes lēmumam par grozījumiem pagastu pārvalžu nolikumos. Grozījumi paredz, ka iestādes vadītājs budžeta ietvaros pats nosaka darba samaksu saviem darbiniekiem.
Kauns sāk palikt
Nevarot izturēt plašās diskusijas, deputāte Elita Laiva atgādināja – par vienotu darba samaksas sistēmu pagastos novada domē sāka runāt jau pērn novembrī, bet joprojām tā nav apstiprināta. “Tagad ir izstrādāti kritēriji, pagastu pārvaldes nez cik reizes dažādos griezumos novadam ir iesnieguši informāciju, kas ir, cik saņem un kāpēc – tas nu ir apnicis! Vienreiz tomēr vajadzētu vienoties, kā būs, jo nevaram visu laiku skatīties tikai debesīs un domāt kaut kādus ciparus. Pārvaldes vadītājam ir jāparedz iespēju variēt, jo viņš redz, kā strādā katrs darbinieks un kāds viņam ir darba apjoms. Man jau kauns kā deputātei sāk palikt, ka nevaram gada laikā pagastu pārvaldēs savest kārtībā amatus. Reizēm šķiet, ka pagastos strādājošo darbs novada domē nevienam nav vajadzīgs,” skarbi saka E.Laiva.
