Pēdējie divi gadi izglītības jomā strādājošajiem bijis smagu pārbaudījumu laiks. Ekonomiskās krīzes iespaidā pagājušā gada vasarā likvidētas 57 izglītības iestādes, 87 skolas reorganizētas vai apvienotas.
Šo reformu dēļ daudzi pedagogi palikuši bez darba. Negatīvas pārmaiņas skārušas arī pedagogu atalgojumu. Tas ne tikai būtiski samazināts, bet arī pielāgots izglītības iestādes audzēkņu skaitam. Ņemot vērā pērn ieviesto finansējuma modeli “nauda seko skolēnam”, tieši no viņu skaita tagad atkarīgs, kāds būs izglītības iestādei piešķirtais finansējums un cik lielas būs iespējas ar to paaugstināt pedagogu zemāko darba algas likmi.
Finansējums netiks
samazināts
Lai iepazīstinātu ar izglītības jomā plānotajām pārmaiņām tālākajā nākotnē, vakar Alūksnē viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča. Uzrunājot sapulcējušos Alūksnes un Apes novadu izglītības iestāžu vadītājus, viņa uzsvēra – sliktu ziņu vairs nebūs. “Tā lielākā kulminācija skolu tīkla optimizācijā ir garām,” sola ministrijas pārstāve. Kaut gan darbs pie skolu tīkla sakārtošanas joprojām turpinās, I.Juhņēviča apgalvoja, ka tā vairs nenotiks tik krasos apmēros, turklāt tam par iemeslu varētu kalpot tikai skolēnu skaita samazināšanās.
Šī iemesla dēļ šovasar likvidētas astoņas izglītības iestādes, kuru likvidācija saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju. Divu skolu gadījumā saskaņošana nav notikusi, jo, kā atklāja ministrijas pārstāve, šādos gadījumos vērā tiek ņemts pašvaldības kopējais redzējums skolu tīkla sakārtošanā, konkrētās izglītības iestādes darba kvalitāte, kā arī pašvaldības iespējas nodrošināt skolēniem transportu nokļūšanai uz citām izglītības iestādēm. Viņa arī iepazīstināja ar vienošanos, kas noslēgta ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Tā paredz, ka šī mācību gada laikā netiks mainīta skolēnu un skolotāju proporcija ne pilsētas, ne arī lauku skolās.
Runājot par pārmaiņām tālākajā nākotnē, I.Juhņēviča iepazīstināja ar vairākām izmaiņām normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmēs mācību satura un darba organizāciju. Tiesa, visvairāk gaidītākais jautājums bija par turpmāko finansējumu izglītības jomai. Ministrijas pārstāve atsaucās uz septembrī saņemto Pasaules Bankas ekspertu ziņojumu. Tajā pausts, ka izglītības jomai atvēlēto finansējumu vairs nav ieteicams samazināt. Balstoties uz šīm ziņām, Izglītības un zinātnes ministrija, gatavojot nākamā gada budžetu, vairs neplāno līdzekļu samazinājumu. Netiek arī plānots mainīt finansējuma piešķiršanas modeli.
Saglabās līdzšinējo praksi
“Finansēšanas modelis ir efektīvs, ja, pirmkārt, pašvaldībā ir sakārtots skolu tīkls un, otrkārt, klasēs ir pietiekams skolēnu skaits,” I.Juhņēviča iepazīstināja ar pirmajā mācību gadā gūtajiem secinājumiem. Jaunieviestais modelis atklājis arī ēnas puses, proti, arvien lielākas atšķirības parādās pedagogu saņemtajā atalgojumā. Atsevišķas lielās skolas ar sev piešķirto finansējumu var paaugstināt pedagogu darba algas likmi līdz pat 400 latiem, kamēr mazajās skolās tiek nodrošināts minimālais atalgojums 255 latu apmērā. Problēmas rada arī administratīvajiem izdevumiem paredzētā finansējuma apjoms, kas nedrīkst pārsniegt 15 procentus no kopējās summas.
I.Juhņēviča norādīja, ka savulaik šī proporcija ieviesta, jo atsevišķās izglītības iestādēs administratīvajiem izdevumiem tērēta apmēram puse no tiem piešķirtā finansējuma. Šobrīd tiek domāts, kā risināt šo jautājumu citādā ceļā. Viens variants ir izdalīt skolu bibliotekāriem vai palīgpersonālam nepieciešamo finansējumu ārpus administratīvajiem izdevumiem. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka primārais mērķis ir veicināt efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Tieši tāpēc arī turpmāk nauda sekos skolēnam nevis uz konkrētu izglītības iestādi, bet pašvaldību, kas tad arī sadalīs tālāk saņemto finansējumu.
