Alūksnes novada domes oktobra sēdē pagājušajā nedēļā no deputātu puses tika “izsvilpts” lēmuma projekts par vienotu darba samaksas sistēmu pagastu pārvaldēs.
Lai gan jau labu laiku pie darba samaksas aprēķināšanas kritēriju izstrādes galvas lauzīja darba grupa, cenšoties sabalansēt līdzvērtīgu atalgojumu, deputāti tomēr saskatīja vēl vairākas nepilnības un “atsvieda” lēmuma projektu izskatīšanai finanšu komitejas novembra sēdē.
Darba grupa bija izstrādājusi vērtēšanas kritērijus un noteikusi koeficientus, ko izmantot darba algu aprēķināšanā. Padotajiem darba algas apmēru bija iecerēts noteikt procentuāli no pagasta pārvaldes vadītāja darba algas, bet koeficientu noteiktu, ņemot vērā darba apjomu, iedzīvotāju skaitu, budžeta lielumu, īstenojamos projektus un citus kritērijus. Tā teritorijas attīstības speciālistam un sekretārei alga domāta 60 procentu apmērā, grāmatvedim – 55, bibliotēkas un tautas namu vadītājiem – 45, kasierim – 40, komunālās saimniecības pārzinim, interneta punkta vadītājam, sporta darba organizatoram, neakreditēto muzeju un novadpētniecības centru vadītājiem, autobusu šoferiem un ceļu uzturēšanas darbu organizatoriem – 35 procentu apmērā. 30 procentus no vadītāja algas iecerēts maksāt lauku tūrisma speciālistiem un mikroautobusu šoferiem, 20 procentus – darba drošības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālistiem. Savukārt pašdarbības kolektīvu vadītājiem paredzētas 0,2 slodzes no tautas nama vadītāja darba algas, bet kapu uzraugiem, kurinātājiem, sētniekiem, apkopējiem, daiļdārzniekam-palīgstrādniekam atalgojumu noteiktu atbilstoši valstī noteiktajai likumdošanai un variējot ar darba slodzēm.
Par kritērijiem starp deputātiem izvērtās asas diskusijas.
Katram savs viedoklis
Deputāte Valda Zeltiņa norādīja, ka muzeja vadītājam un šoferim nevar būt līdzīga alga. “Arī pašdarbības kolektīvu vadītāju algai jānosaka kritēriji, jo ir atšķirība: padejot līnijdejas savam priekam vai gatavot kolektīvu skatēm,” saka V.Zeltiņa. Deputāts Laimonis Sīpols norādīja, ka pagastu autobusu šoferiem vajadzētu noteikt likmi un pieņemt darbā uz pusslodzi, lai līdztekus varētu strādāt arī citā darbā. “Mēs cenšamies visus nonivelēt pēc viena standarta. Tas nav slikti, bet man patiktu, ja katra pagasta pārvalde saskaņā ar saviem līdzekļiem lemtu, kā sadalīt algas,” norāda L.Sīpols. Deputāts Jānis Nīkrencis kļuva nikns, vairākkārt norādot, ka deputātiem ir jāuzticas pagastu vadītāju izstrādātajiem kritērijiem, nevis jāuzspiež savas vēlmes. “Kāpēc deputāti grib būt gudrāki par pagastu vadītājiem, kuri ikdienā strādā ar saviem padotajiem!” neapmierināts teica J.Nīkrencis.
Gaidīs deputātu
priekšlikumus
Deputāts Ainars Melders uzstāja, ka to visu vajag izskatīt finanšu komitejas sēdē un kontekstā ar budžetu, uzsverot, ka jau līdz šim pagasti varējuši veikt nesamērīgo algu izlīdzināšanu. “Mēs diemžēl tagad neizveidojam nākotnes vīziju, bet piedzenam ciparus pie esošā,” secina A.Melders. Pagastu pārvalžu vadītāji gan iebilda, ka novadā trūkst vienotu kritēriju, pēc kā vadīties, lai to izdarītu. “Atbilstoši novada nolikumam, stājoties darbā, pārvalžu vadītāji nebija tiesīgi ne samazināt, ne palielināt štatus,” iebilda Malienas un Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzsvēra – novadā jābūt vienādiem samaksas kritērijiem, jo nemitīgi ir domstarpības, ka pagastos būtiski atšķiras algas par vienu un to pašu darbu. Viņa rosināja deputātus jau līdz novembra finanšu komitejas sēdei izteikt savus priekšlikumus, lai tos var iestrādāt dokumentā.
