Kopš septembra lauksaimnieki var pieteikties nule atklātā Kredītu fonda aizdevumam, vēršoties bankā ar iesniegumu un Lauku atbalsta dienesta lēmumu par investīciju projekta apstiprināšanu. Par to varētu priecāties, taču, iedziļinoties aizdevuma nosacījumos, daudziem var nākties vilties.
Kredītu fonds negarantē finansējumu Eiropas Savienības projektu īstenošanai. Tas nodrošina kredītiestādes ar nepieciešamajiem līdzekļiem, paturot iespēju noteikt procentu likmes ierobežojumu. “Līdz ar to var teikt, ka fonds ir vienkārši finansējums ar pazeminātu procentu likmi, bet pamatnosacījumi kredīta iegūšanai joprojām ir tādi paši kā pārējiem tirgus dalībniekiem. Šīs banku prasības ir saprotamas, bet daudziem zemniekiem tās ir grūti izpildāmas. Uz atbalstu var pretendēt tie, kuri jau tagad veiksmīgi strādā savā saimniecībā. Taču grūtībās nonākušiem zemniekiem fonds nebūs palīgs, jo viņiem nav labas kredītu vēstures,” secina Jaunalūksnes un Malienas pagasta teritorijas attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa. Viņa uzsver, ka sākotnēji Kredītu fonds tika veidots ar domu palīdzēt tiem lauksaimniekiem, kuri tieši naudas trūkuma un banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ nevar īstenot jau apstiprinātus Eiropas Savienības projektus. Tagad tiek prasīts, lai saimniecības ekonomiskie rādītāji būtu stabili. Turklāt finansējums tiek piešķirts tikai būvniecībai, bet, piemēram, tehnikas iegādei atbalsts no fonda līdzekļiem nav paredzēts. Izmantojot fonda aizdevuma iespēju, būs jārēķinās ar to, ka atbalsts tiks samazināts.
Lauksaimniecības investīciju konsultāciju biroja SIA “ActusQ” projektu vadītājs Armands Broks atzīst, ka šādai pieejai ir negatīva ietekme. Tā lauksaimniekos rada stereotipu, ka īstenot savas idejas un gatavot projektu ES finansējuma saņemšanai ir vērts tikai tad, ja iecerēti vērienīgi būvdarbi. Bieži viņi nesadūšojas prasīt atbalstu mazākiem projektiem, lai gan finansējums ir paredzēts arī tādiem. Tiesa, tie aizdevumu nevar saņemt no Kredītu fonda.
