Eiropas Komisija apstiprinājusi nacionālo programmu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai 2011. – 2013.gadā. Eiropas Savienības finanšu ieguldījums būs gandrīz par ceturtdaļu lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējo laika posmu. Taču to saņemt var tikai Latvijas Biškopības biedrība, nevis atsevišķi biškopji.
“Šogad interesējos, kādu Eiropas Savienības atbalstu projekta īstenošanai biškopībā varētu saņemt. Tam ir nepieciešamas divas lietas – līdzekļu apgrozījums no biškopības un medus apjoms. Ja to nav, tad nevar cerēt uz atbalstu. Bet apmēram 80 procenti biškopības produkcijas Latvijā tiek pārdota pelēkajā zonā, tas ir, draugiem, radiem, paziņām jeb savējiem klientiem. Līdz ar to oficiāli nav ne atbilstoša apgrozījuma, ne medus apjoma, lai gan bišu saimes ir,” atklāj Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša.
Nespēj konkurēt ar ievesto medu
Viņš atzīst, ka biškopjiem nav problēmu medu pārdot. Taču problēma ir darīt to legāli. “Nav grūti piesaistīt finansējumu lielām biškopības saimniecībām, kuras medu tirgo veikalu tīklā. Taču pārējie biškopji nevar saņemt Eiropas naudu, jo it kā neko nedara,” skaidro J.Strakša. Viņš ir mēģinājis ar savu medu ielauzties vietējā tirgū, taču nespēj konkurēt ar ievesto produkciju, kurai ir zemākas cenas. Latvijā medus ienesums ilgst apmēram trīs mēnešus. Pārējā laikā bites tērē iekrāto. Toties dienvidos, no kurienes ieved lēto medu, bitēm ienesums ir gandrīz visu gadu. Tiesa, Latvijā iegūtais medus ir vērtīgāks. Pasaulē par to ir liela interese, taču ārzemju firmas ir gatavas maksāt par kilogramu medus tikai 60 līdz 80 santīmus. “Par tādu cenu medu nav izdevīgi pārdot. Ja vidēji var saņemt 1,50 līdz 1,70 latus par kilogramu medus, tad viss ir kārtībā,” skaidro J.Strakša. Viņš atzīst, ka lielās biškopības saimniecībās tādu iespējams “izkalkulēt”, taču ne tādās, kurās ir 20 līdz 50 saimes.
Ik pēc trīs gadiem Eiropas Komisijā tiek pārskatīts atbalsts biškopības programmai atbilstoši reģistrēto saimju skaitam.
Latvijā ir reģistrētas 64 133 bišu saimes, kurām turpmākos trīs gadus būs pieejams 270 000 latu finansējums katru gadu. To veido nacionālais un ES finansējums, kuru paredzēts izmantot galvenokārt bišu veselīguma nodrošināšanai. “Biškopības biedrības biedri šajā programmā iegūst zināšanas semināros, pieredzes ekskursijās un biškopju saietos, kā arī konsultācijas un medikamentus bišu slimību apkarošanai par brīvu. Individuāli biškopji netiek atbalstīti nevienā Eiropas valstī, izņemot Somiju,” norāda Biškopības biedrības Alūksnes nodaļas vadītāja Lauma Lāce. Viņa atzīst, ka būtu sarežģīti noteikt bišu daudzumu katrā saimniecībā, jo tām nevar ielikt krotālijas ausīs kā govīm vai aitām. Turklāt šobrīd svarīgāka ir cīņa par bišu izdzīvošanu. “Lielos apjomos tiek audzētas kultūras, kuras miglo ar ķimikālijām. Parasti nerēķinās, ka tāpēc bojā iet bites,” saka L.Lāce.
Palielinās bišu mirstība
Vairākus gadus ir bijusi vērojama nepieredzēti augsta bišu mirstība, kas ne tikai sarežģī biškopju ekonomisko situāciju, bet arī apdraud bioloģisko daudzveidību. “Pagājušajā ziemā daudziem bija kritušas bites, tāpēc šajās saimniecības ir iegūts mazāk medus. Taču kopumā medus raža ir normāla,” vērtē L.Lāce. Viņa uzsver, ka līdzīga situācija ir visās Baltijas valstīs, taču pagaidām neviens nevar izskaidrot, kāpēc ir tik liela bišu mirstība. Tagad bojā gājušo bišu paraugi nosūtīti uz Vāciju, lai konstatētu, vai nav izplatījusies kāda jauna slimība. Nacionālā programma patlaban ir vienīgā iespēja daļēji kompensēt bišu zudumu. Tajā ir paredzēta bišu slimības varrozes apkarošana, ceļojošās dravniecības racionalizācija, atbalsts laboratorijām, bišu skaita atjaunināšana stropos, lietišķās pētījuma programmas un tehniskais atbalsts.
