Tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta trīs valsts nozīmes ūdensnoteku rekonstrukcija bijušā Alūksnes rajona teritorijā. Tās ir „Isanka” un „Akaviņa”, kas atrodas Alūksnes novada Pededzes un Mārkalnes pagastos, kā arī Apes novada Trapenes pagastā esošā „Blīgzne”.
Šie trīs objekti šobrīd ir viskritiskākajā stāvoklī no gandrīz 230 kilometrus garā valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tīkla, kas šķērso Alūksnes un Apes novadu teritoriju. Kad 2008.gadā valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārņēma ūdensnoteku uzturēšanu no Lauku atbalsta dienesta, tika pārbaudīts viss meliorācijas sistēmu tīkls, atklājoties reālajai situācijai – savas funkcijas pilnībā spēj pildīt vien nepilna trešdaļa no bijušā rajona teritorijā esošajām ūdensnotekām. Atsevišķos gadījumos tās ir tik sliktā stāvoklī, ka gandrīz vairs nedarbojas. Šo ūdensnoteku skaitā ir arī iepriekš pieminētās, kas izvēlētas, ņemot vērā sateces baseina lielumu un iespējamos zaudējumus teritoriju applūšanas gadījumā.
Pašu neizcirstos kokus lūdz sazāģēt malkā
Aizsērējušas, bebru aizsprostu izpostītas notekas un aizaugušas grāvmalas – tādas ir būtiskākās problēmas, ko, rūpējoties par ūdensnoteku uzturēšanu, nākas risināt valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektora vadītājam Ilgvaram Semanim. Lai meliorācijas sistēma spētu strādāt maksimāli efektīvi, ūdensnotekas jāattīra vismaz reizi divos trīs gados, taču to liedz darīt no valsts saņemtā finansējuma apjoms. Piemēram, šogad uz bijušā Alūksnes rajona teritoriju piešķirts vien nepilns tūkstotis latu. Par šiem līdzekļiem iespējams veikt pašus elementārākos uzturēšanas darbus, turklāt nelielā posmā.
Problēmas sagādā arī zemes īpašnieki, kas pienācīgi nerūpējas par savām teritorijām. Dažviet grāvmalās slienas ne vairs krūmi, bet 10 – 15 metrus gari koki. Tādā gadījumā to izciršana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Kaut gan grāvmalu attīrīšana ir viņu pašu interesēs, lai ūdensnotekas veiktu savas funkcijas un neapplūstu to tuvumā esošās zemes platības, reizēm attieksmē manāma nekaunība. „Viņš pats nevar kokus izcirst, bet, kad to izdarām mēs, vēl palūdz sazāģēt malkā,” atklāj I.Semanis. Viņš ir pārliecināts, ka šo darbu daudzi būtu gatavi veikt bez samaksas, ja vien nocirstos kokus viņiem atdotu šķeldā, taču uz šādu darījumu daudzi zemes īpašnieki nav gatavi parakstīties.
Tērēs ap 50 tūkstošu latu lielu finansējumu
Par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķirtajiem līdzekļiem būs iespējams sakārtot trīs valsts nozīmes ūdensnotekas. To aktualitāte pieaugusi pēc pavasarī piedzīvotajiem plūdiem. „Beidzot pamodās, ka kaut kas jādara lietas labā,” spriež I.Semanis. Akcentējot kritisko stāvokli, kādā šobrīd atrodas ūdensnotekas, viņš min Pededzes pagasta objektu. Tas šobrīd pilnībā applūdis, tāpēc nezinātājs nemaz nevarētu pateikt, ka tur atrodas meliorācijas sistēma.
Tiesa, „Isankas” rekonstrukcija prasīs mazāko darbu no visām trīs ūdensnotekām. Tajā plānots rekonstruēt nedaudz vairāk kā divus kilometrus garu posmu, kam atvēlētais finansējums ir 10 527,77 lati (bez PVN). Trapenes pagasta „Blīgznē” tiks rekonstruēts 2,7 kilometrus garš posms par kopējo summu 24 825,10 lati (bez PVN). Savukārt Mārkalnes pagasta „Akaviņā” paredzēts rekonstruēt 4,5 kilometrus garu posmu, kam tiks tērēts finansējums 14 230,03 latu (bez PVN) apmērā.
Darbus pie ūdensnoteku rekonstrukcijas veiks SIA „Vidzemes būvnieks”. I.Semanis prognozē, ka tie varētu sākties jau šomēnes, bet turpināsies, visticamāk, līdz nākamā gada vasarai.
