Kā karstu kartupeli politiķi un žurnālisti tagad valsta jaunās valdības aprises. Lai gan it kā ir skaidrs, ka valdošo koalīciju veidos līdzšinējie politiskie spēki – “Vienotība”, ZZS un “Visu Latvijai/TB/LNNK”-, variācijas ir iespējamas…Ministru portfeļi vienmēr ir strīdus ābols. Turklāt nevienā no trim apvienībām nav vienotas nostājas šajos jautājumos. Katrā partijā politiķi domā par sevi un savējiem. Pamazām atklājas arvien vairāk pretrunu, kas var kļūt pa klupšanas akmeni, pirmkārt, uzvarējušās “Vienotības” darbībā. Viskrasāk tās izpaužas attieksmē pret “Saskaņas centru”, kuru valdībā nevēlas ne tikai “Visu Latvijai!”, bet arī Pilsoniskās savienības biedri. Acīmredzot Valdim Dombrovskim ir ar to jārēķinās. Tomēr gan eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, gan daudzi politiķi un vēlētāji uzskata, ka sadarbība nāktu par labu Latvijai. Agrāk vai vēlāk nepilsoņiem tiks piešķirtas tiesības vēlēt pašvaldības, par ko tagad iestājas “saskaņieši”. Turklāt nepamatotas šķiet bažas, ka, ieņemot vietas valdībā, “Saskaņas centrs” varēs pilnībā īstenot savus atšķirīgos mērķus. Tas nav iespējams, ja Saeimā un valdībā nav vairākuma. Pieļauju, ka taisnība ir alūksnietei, kura iesaka ļaut šīs partijas ministriem parādīt, vai viņi spēj īstenot labos nodomus veselības aprūpē un sociālajā nodrošināšanā. Acīmredzot ir pienācis laiks saprast, ka demokrātijas vārdā ir jāsadarbojas ar tiem, ar kuriem viedokļi nesakrīt. Vēlēšanu rezultāti skaidri parāda, kāda ir vairākuma griba. Ja politiķi to nesapratīs, viņu uzvara ātri var pārvērsties sakāvē.
