Alūksnes novada pašvaldības un Annas, Veclaicenes, Zeltiņu pagasta pārstāvji nesen apmeklēja sadarbības pašvaldības Igaunijā, izzinot, kā igauņu kolēģi izmanto slēgto skolu ēkas, jo arī mūsu novadā ir trīs šādas ēkas.
Alūksnieši aplūkoja četras bijušo skolu telpas – Vastselīnas pagasta Vītkas un Kaperas ciemā, Reuges pagasta Nursi un Vītinas ciemā. Skolas tur slēgtas, kad skolēnu skaits, kas uzsāktu mācības jaunā mācību gadā, bija sarucis līdz vienam desmitam un mazāk. Vastselīnas un Reuges pagastā iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk kā divi tūkstoši, savukārt minētajos ciemos – no 50 līdz 180 iedzīvotāju. Šobrīd visu četru ēku uzturēšanas izdevumus apmaksā pašvaldības.
Kūsā dzīvība
Vītkas un Kaperas bijušo skolu ēkas par brīvu nodotas vietējām nevalstiskajām organizācijām, kas šajās telpās piedāvā iedzīvotājiem dažādas bezmaksas aktivitātes, piemēram, iespēju sportot, izmantot datorus, tikties domubiedru grupās, bet par maksu iespējams īrēt telpas privātiem pasākumiem, naktsmītnēm. Sabiedriskās organizācijas izstrādā projektus, lai ar to finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu varētu veikt remontus ēkās. Kaperas skolas ēkai jau izdevies nomainīt logus, durvis, uzlikt jaunu jumtu, veikt kosmētisko remontu iekštelpās. Tagad domā par projektu, kas ļautu remontēt otro stāvu, kur būtu telpas naktsmītnēm un dažādām nodarbībām. Savukārt Nursi un Vītinas bijušo skolu ēkās iedzīvotāji var izmantot bibliotēkas pakalpojumus, tur ir jauniešu istabas, ko vada pašvaldības algots darbinieks. Jauniešu istabās var strādāt pie datora, gatavoties skolai, spēlēt dažādas galda spēles, iesaistīties pulciņu darbā, skatīties filmas, rīkot pasākumus. Savus pasākumus tur organizē arī vecākā gadagājuma iedzīvotāji. Vītinas skolas ēkā izvietota arī viena pirmsskolas vecuma bērnu grupa, kuru ikdienā apmeklē 16 mazie ciema iedzīvotāji. Ciema ļaudis gan vēl saglabājuši cerību – ja bērnu skaits palielināsies, skolas darbība varētu tikt atjaunota.
Viss – vietējo rokās
Izvērtējot kaimiņu pieredzi, alūksnieši secina – tukšo ēku izmantošanā daudz kas atkarīgs no vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un sabiedrisko organizāciju aktivitātēm. Kādreizējo Veclaicenes skolas ēku jau izmanto sabiedriskā organizācija “Veclaicenes avotiņš”, Annā – ir ieceres, tāpat kā Zeltiņos.
“Kādreizējā skolas direktore Modra Liepiņa būs kā koordinatore un uzrunās annēniešus, izzinot viņu vēlmes un rosinot darboties. Annas skolas ēku ziemā apsildīs, drīz remontēs jumtu, šajās telpās notiks pagasta teātra kolektīva un ansambļa mēģinājumi, jo tautas namā ir auksts. Pašlaik vienu ēkas telpu izmanto Sarkanā Krusta Alūksnes nodaļa,” par ēkas izmantošanu Annā stāsta teritorijas attīstības speciāliste Vija Zaķe. Viņa, tāpat kā Ziemeru, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta vadītāja Iveta Vārtukapteine atzīst – Igaunijā guvušas apstiprinājumu tam, ka savos pagastos līdz šim šajā jomā strādāts pareizajā virzienā.
Grib attīstīt sportošanu
Savukārt Zeltiņu pagasta pārvaldes sekretāre Elita Laiva atklāj – igauņu pieredze ir laba, tomēr viņiem kādreizējās Zeltiņu skolas ēkā gribētos kaut ko vairāk. “Igauņi turas pie pēdējā salmiņa, arī valsts politika ir pretimnākošāka. Mums ir iespējas, bet neesam tik aktīvi. Zeltiņos gribam attīstīt sporta novirzienu, organizēt dažādas nometnes un piedāvāt naktsmītnes. Pagasts ir daudz līdzekļu ieguldījis skolas ēkā, lai to saglābtu un attīstītu, tādēļ arī nākotnē tās izmantošanu noteikti saistīsim ar iedzīvotāju izglītošanu. Galvenais ir laba ideja, jo līdzekļus var piesaistīt ar projektu starpniecību,” pārliecināta E.Laiva.
