Gulbenes rajona tiesas spriedums daļēji apmierina Jāņa Cīmiņa prasību pret Alūksnes novada domi par darba līguma grozīšanu.
Tiesa prasību apmierina daļēji
“Ir apmierināta prasība atzīt par spēkā neesošu pagājušā gada 3.augusta vienošanos, kurā paredzēti grozījumi Jāņa Cīmiņa darba līgumā ar pašvaldību. Tajā tika piedāvāts grozīt darba līgumu, ļaujot citas darbinieces dekrēta atvaļinājuma laikā pildīt projekta vadītāja pienākumus. Turklāt atteikuma gadījumā viņš tiktu atbrīvots. Tiesas spriedums atceļ vienošanos, jo tā ir balstīta uz darba uzteikumu. Lai gan tas nav pārsūdzēts, uzteikums ir nelikumīgs. Tas nozīmē, ka ne gluži brīvprātīgi Jānis Cīmiņš bija spiests parakstīt šo vienošanos,” komentē tiesnese Gunta Gulbinska. Viņa uzsver, ka J.Cīmiņam netika piedāvātas citas darbavietas. Turklāt novada dome tiesā nevarēja pierādīt, ka ir vērtētas J.Cīmiņa spējas un prasmes tās ieņemt, salīdzinot ar citiem pretendentiem. Nav dokumentālu liecību ka ir izraudzīti citi darbinieki, kuru kvalifikācija ir labāka.
J.Cīmiņu gandarī tiesas spriedums
“Spriedumā ir norādīts, ka šī situācija ir jārisina Darba likumā noteiktajā kārtībā. Vajadzēja piedāvāt darbu vai arī atbrīvot. Tā arī varēja būt, ja neizturēju konkursu uz plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja amatu. Tāda ir dzīve. Stāsts ir par to, ka man neviena vieta netika piedāvāta,” secina J.Cīmiņš. Viņš norāda, ka šādus nelikumīgus rīkojumus un lēmumus sagatavo domes juristi. Tāpēc vislielākais gandarījums J.Cīmiņam ir par to, ka tiek atjaunota likumība. Darba uzteikumu J.Cīmiņš nebija pārsūdzējis, tāpēc tiesa nelēma par viņa atjaunošanu darbā. Tomēr G.Gulbinska norāda, ka pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā Alūksnes novada domei vajadzētu lemt, ko iesākt ar J.Cīmiņu šajā situācijā. Tagad tā ir tāda, kāda tā bija pērn 3.augustā, kad tika slēgta vienošanās par grozījumiem darba līgumā. Iespējams, ka novada dome spriedumu pārsūdzēs.
Nesaņems materiālo kompensāciju
G.Gulbinska norāda, ka prasība piedzīt 10 000 latu morālā un materiālā kaitējuma no pašvaldības netika apmierināta. “Saskaņā ar likumdošanu atlīdzību par morālo kaitējumu var saņemt, ja tiek pierādīta atšķirīga attieksme pret darbinieku. To nevar izdarīt ar deklaratīviem paziņojumiem, ka ir atšķirīgi politiskie uzskati vai arī ka prasītājs nav nevienas politiskās partijas biedrs. Alūksnes pašvaldībā ir ievēlēti vairāku partiju deputāti, tāpēc nav pamata apgalvot, ka attieksmi nosaka kāda noteikta politiskā pārliecība,” skaidro G.Gulbinska. Savukārt J.Cīmiņa prasībai par materiālo zaudējumu kompensāciju trūkst loģiska pamatojuma. Zaudējumus nevar aprēķināt, pamatojoties uz to, cik nopelnītu, ja J.Cīmiņš neparakstītu vienošanos par grozījumiem darba līgumā un ieņemtu iepriekšējo amatu. “Tas nav materiālais zaudējums, salīdzinot, kas būtu, ja būtu. Arī prasību uzlikt par pienākumu domei slēgt ar Jāni Cīmiņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši vakancei – teritoriālplānotājs – tiesa nevar apmierināt. Tas nav tiesas kompetencē,” norāda G.Gulbinska. J.Cīmiņš nav sarūgtināts, ka nesaņems kompensāciju.
Kā rīkosies novada pašvaldība?
Tiesas sēdē Alūksnes novada domi pārstāvēja divi juristi – Arturs Upīts un zvērināta advokāte Anita Šauriņa no Rīgas. G.Gulbinska atzīst, ka diezgan izplatīta ir šāda prakse piesaistīt juristus, kuri ir pieredzējuši tiesas procesos. Turpretim J.Cīmiņš iztika bez jurista, kura pakalpojumi, protams, nav lēti. “Visu cieņu tiesai, jo man nācās aizstāvēties pret diviem juristiem,” atzīst J.Cīmiņš. Viņš uzskata, ka tā liktenis joprojām ir atkarīgs no “politiskajām kaislībām”. Ar 1.oktobri J.Cīmiņš pārtrauks pildīt projektu vadītāja pienākumus, jo pēc dekrēta atvaļinājuma darbā atgriezīsies sieviete, kas šajā amatā tika apstiprināta. “Kad pašvaldībai atmetīs atpakaļ kādus projektus, tad varēšu presē komentēt tiem izšķērdēto laiku un līdzekļus. Tagad Alūksnē tiek īstenoti lieli investīciju projekti Pils ielas un Jaunās pils rekonstrukcijai, kurus esmu izstrādājis, pavisam ar projektiem būs piesaistīti apmēram 2 miljonu latu finansējuma,” norāda J.Cīmiņš.
